Saeimā aktualizē drošības uz ūdens jautājumu. Uzdod iesniegt rīcības plānu

Attēls no diena.lv

14. septembra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes darba kārtībā tika apspriests jautājums par drošību uz ūdens – kritiskā situācija un iespējamie risinājumi tās uzlabošanai. Iesaistītajām institūcijām un organizācijām ir uzdots izveidot darba grupu un mēneša laikā iesniegt ziņojumu par rīcību iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai, akcentējot peldētprasmes apguvi skolās un sabiedrības informēšanas kampaņu. 

Diskusijā piedalījās Iekšlietu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji. Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar satraucošo statistiku par cilvēkiem, kas dzīvību zaudējuši noslīkstot vai guvuši traumas pie atklātām ūdenstilpēm, kā arī aicināja domāt par vienotas stratēģijas īstenošanu. 

Sagatavotajā prezentācijā A.Platonovs uzsvēra, ka traģiskie negadījumi uz ūdens atņem gan pieaugušo, gan bērnu un jauniešu dzīvības. 2020.gada dati liecina, ka noslīkšana bija dominējošais ārējais nāves cēlonis bērniem vecumā līdz 14 gadiem – 43% gadījumu. Salīdzinājumam 2017. un 2018. gadā noslīkšana bija trešais ārējās nāves cēlonis šajā vecumā. Savukārt starp traģiskos negadījumos bojāgājušajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem pērn dzīvību ūdenī zaudēja katrs piektais. Tāpat tika uzsvērts, ka pērn pēc slīkšanas epizodēm un dažāda rakstura traumām, kas gūtas uz ūdens, ir fiksēts nepieredzēti liels slimnīcā nogādāto bērnu un jauniešu skaits.   

Komisijas deputāti un institūciju pārstāvji bija vienisprātis par preventīvu pasākumu nepieciešamību, par prioritāti izvirzot peldēšanas prasmju apmācību un sabiedrības izglītošanas pasākumus. Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pēc diskusijas norādīja, ka situācija ir patiešām dramatiska. Viņš uzsvēra peldētprasmes obligātās apmācības nepieciešamību pirmo trīs klašu skolēniem, tāpat nepieciešamību rast finansējumu peldēšanas skolotāju apmācībai un drošu peldvietu iekārtošanai pie atklātām ūdenstilpēm. 

“Oficiālā peldsezona ir beigusies, atbildīgie dienesti apkopo statistiku, diemžēl tā nebūs iepriecinoša. Lai skaidrotu situācijas nopietnību un meklētu risinājumus situācijas uzlabošanai, katra tikšanās ar deputātiem, ierēdņiem, atbildīgo dienestu pārstāvjiem ir nozīmīga. Tomēr jāsaprot, mums kā valstij ir divi izvēles varianti – turpināt tikties kabinetos un noskatīties, kā cilvēki slīkst vai beidzot sākt kaut ko darīt lietas labā” pēc sarunām uzsver

LPF prezidents Aivars Platonovs.  

Līdz 14. oktobrim darba grupai uzdots izvērtēt līdzšinējo situāciju, apzināt veicamos darbus un iesniegt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai rīcības plānu, kā mazināt noslīkušo skaitu Latvijā.  Darba grupā aicināti piedalīties Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts policiju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Latvijas Pašvaldības savienību, Latvijas Peldēšanas federāciju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un, ja nepieciešams, citus atbildīgo institūciju un jomas pārstāvjus. 

2019. gadā Latvijas peldēšanas federācijas veiktajā pētījumā tikai aptaujātas 508 Latvijas skolas un tika secināts, ka tikai 25% skolās Latvijā bērniem tiek nodrošināta kaut minimāla peldētapmācība, lai gan teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs dzīvo ūdens tuvumā. Savukārt SKDS veiktajā sabiedrības aptaujā secināts, ka bērni, kuri skolā neapgūst peldētapmācību, ne tikai nemāk peldēt, bet arī nespēj atbilstoši novērtēt dažādus riska faktorus. Papildu informācija atrodama vietnē https://peldidrosi.lv/dokumenti/.