Pārskats par 2019.gadu

103

Noslīkušo skaits Latvijā

5,4

Noslīkušo skaits uz 100 000

80% no visiem noslīkušajiem joprojām ir vīrieši, tomēr 2019.gadā fiksēts vēsturiski zemākais noslīkušo vīriešu skaits – 81! Attiecībā pret iepriekšējo gadu tas sarucis par 19%

Noslīkušo personu skaits ir samazinājies gan vecuma grupā 0-14 gadi, gan 15-59 gadi. Neliels pieaugums vērojams vecuma grupā 60+

Vecuma grupā 0-34 gadi uzrādīts visu laiku zemākais mirstības rādītājs – noslīkstot dzīvību zaudējuši 14 cilvēku. Arī vecuma grupā “35-59 gadi” sasniegts vēsturiski zemākais noslīkušo skaits – šajā vecumā noslīkstot dzīvību zaudējušas 47 personas, kas ir par 20% mazāk, nekā gadu iepriekš

Noslīkušo potenciāli zaudēto gadu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu ir sarucis par 35%.

Lielākais noslīkušo skaits fiksēts Rīgā un Pierīgā, kur kopumā no ūdenstilpēm izcelti 45% noslīkušo, vēl 17% noslīkšanas gadījumu fiksēti Kurzemē, bet Latgalē – 16%. Rīga ir bijusi vienīgais reģions, kurā noslīkušo skaits pieaudzis attiecībā pret 2018.gadu, savukārt Pierīgā tas ir palicis nemainīgs.

Zemgalē noslīkušo skaits sarucis par 45%, sasniedzot pēdējos septiņos gados zemāko rādītāju. Rekordzems noslīkušo skaits fiksēts arī Latgalē un Vidzemē, kur 2019.gadā dzīvību zaudējuši attiecīgi 16 un 12 cilvēku (- 39% un –30%). Arī Kurzemē 2019.gadā noslīkušo skaits bijis mazāks, nekā 2018.gadā.

Uz 100 000 iedzīvotājiem viszemākais noslīkušo skaits joprojām ir Rīgā – galvaspilsētā šis rādītājs ir 4.29, no kā pavisam nedaudz atpaliek Zemgale ar 4.36. Zem vidējā rādītāja valstī atrodas arī Pierīga. Savukārt vislielākais noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju pērn ir fiksēts Kurzemē (7.54) un Vidzemē (6.49), bet Latgalē, kur vēsturiski ir fiksēta ļoti bēdīga aina, šoreiz uz 100 000 iedzīvotāju fiksēti 6.20 noslīkušie.

Samazinājies noslīkušo skaits peldsezonas mēnešos (maijs – septembri). Pērn šajā laika posmā no dažādām ūdenstilpēm kopumā ir izcelti 58 noslīkušie, kas ir par 34% mazāk, nekā gadu iepriekš. 58 ir arī visu laiku mazākais noslīkušo skaits, kāds reģistrēts piecos vasaras mēnešos – līdz šim noslīkušo skaits nav bijis mazāks par 70.

Latvijas iedzīvotāju mirstības rādītāji un to dinamika

Latvijā ik gadu dzīvību zaudē ap 27 000 – 30 000 cilvēku, no kuriem 4-5% ir saistīti ar dažādiem ārējiem nāves cēloņiem, tai skaitā noslīkšanu. Apskatot statistikas datus par aizvadītajiem 10 gadiem, secināms, ka reģistrēto nāves gadījumu skaits, kas saistīti ar dažādiem ārējiem nāves cēloņiem, konstanti samazinās un 2019.gadā ir sasniegts zemākais rādītājs gan absolūtajos skaitļos, gan arī uz 100 000 iedzīvotāju – salīdzinot 2010.gada un 2019.gada rādītājus, ārējo nāves cēloņu rezultātā bojāgājušo skaits ir sarucis par 40%. 

Pēdējā desmitgadē no kopumā 11 reģistrā iekļautiem ārējiem nāves cēloņiem starp pieciem vadošajiem ārējiem nāves cēloņiem nemainīgi atrodas “tīšs paškaitējums”, “kritieni”, transporta nelaimes gadījumi”, “saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei”, kā arī “noslīkšana un slīkšana”.

Visās uzskaitītajās kategorijās bojāgājušo skaits ir būtiski samazinājies gan attiecībā pret 2010.gadu, gan attiecībā pret iepriekšējiem gadiem, tomēr proporcionāli šo piecu ārējo nāves cēloņu attiecība nav mainījusies – teju katrs ceturtais šajā grupā iekļautais upuris ir šķīries no dzīves pašnāvības ceļā, savukārt kritienu un transporta nelaimes gadījumos bojāgājušo skaits pērn bijis attiecīgi 14 un 13 procentu robežās. No visiem ārējiem nāves cēloņiem ar noslīkšanu saistīti 8%, kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2018.gadā, bet salīdzinot ar 2010.gadu, kad Latvijā tika reģistrēts lielākais noslīkušo skaits pēdējā desmitgadē (241),  samazinājums ir par 4 procentiem.

Noslīkušo statistika. Kopaina

Pievērošoties noslīkšanas statistikai, jānorāda, ka 2019.gadā noslīkušo skaits sasniedza 103 jeb 5.4 uz 100 000 iedzīvotāju. Gadu iepriekš Latvijā tika reģistrēti 124 noslīkušie (6.4), bet 2017. un 2016.gadā – attiecīgi 131 (6.7) un 135 (6.9). 

Kopumā statistikas dati liecina par pozitīvu tendenci bojāgājušo uz ūdens skaita samazinājumā – noslīkušo skaits sarūk un otro gadu pēc kārtas ir sasniegti vēsturiski zemākie rādītāji. 

Lai gan noslīkušo skaits ir samazinājies četrus gadus pēc kārtas un 2019.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu noslīkušo skaits saruka pat par 17%, statistiski Latvija joprojām ir starp līderēm visā Eiropas savienībā, kur vidēji uz 100 000 iedzīvotāju ūdenstilpēs dzīvību zaudē mazāk kā 1.5 cilvēku. 

Noslīkušo statistika. Dzimums

Apskatot noslīkušo statistiku pēc dzimuma, secināms, kā kopējā aina ir nemainīga – teju 80% no visiem noslīkušajiem ir vīrieši. Šāds dzimuma sadalījums ir faktiski nemainīgs gan visu ārējo nāves cēloņu griezumā, gan vēsturiskā griezumā tieši kategorijā “noslīkšana un slīkšana”. Tas ir saistīts gan ar vīriešiem raksturīgu uzvedību, kas ietver krietni augstāku risku, gan alkohola lietošanu, gan arī ar atšķirīgu vērtību un attieksmes sistēmu. 

Vienlaikus gan jāatzīmē vairāki interesanti novērojumi, kas atspoguļojas statistikā. Pirmkārt, redzams, ka pēdējos piecos gados novērotais noslīkušo skaita samazinājums tiešā veidā ir saistīts ar noslīkušo vīriešu skaita stabilizēšanos – pēdējos piecos gados noslīkušo vīriešu skaits nav pārsniedzis simtu, lai gan pirms tam tas svārstījās no 114 līdz pat 204. 

Otrkārt, arī 2019.gada nosacīti zemie rādītāji ir tiešā veidā saistīti ar nāves gadījumu skaitu ievērojamu samazinājumu tieši vīriešu vidū – ja laika posmā no 2015.-2018.gadam noslīkušo vīriešu skaits bija svārstīgs aptuveni 1-2% robežās, tad 2019.gadā tas saruka par veseliem 19%, sasniedzot visu laiku zemāko rādītāju šajā dzimuma grupā! Tomēr joprojām – vīrieši dzīvību ūdenī zaudē četras reizes biežāk, nekā sievietes. 

Interesanti, ka līdzīgs straujš kritums attiecībā pret iepriekšējo gadu novērojams ik pa četriem gadiem – gan 2011. gadā, gan 2015.gadā noslīkušo vīriešu skaits saruka par 38%, pēc tam uz vairākiem gadiem stabilizējoties.

Noslīkušo statistika. Vecums: 0-14 gadi

Noslīkšana ir viens no būtiskākajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem vecumā līdz 14 gadiem – 2017. un 2018.gadā teju katrs trešais ārējais nāves cēlonis bērniem bija tieši noslīkšana. Pērn noslīkušo bērnu skaits ir samazinājies līdz 20% no visiem reģistrētajiem ar ārēju nāves cēloni saistītiem gadījumiem, tomēr tas joprojām ir otrs biežāk izplatītākais nāves cēlonis bērnu vidū. 

Te jānorāda, ka bērnu slīkšana primāri ir saistīta ar bezatbildīgu un nolaidīgu vecāku uzvedību, kas ir savu atvasi atstājuši bez pienācīgas uzmanības un gādības. Diemžēl ar vien biežāk bērni noslīkst tieši piemājas ūdenstilpēs – dīķos, peldbaseinos, u.c. 

Vienlaikus jānorāda, ka situācija pēdējos gados uzlabojas un samazinās ne vien kopējais ārējo cēloņu ietekmē bojāgājušo, bet arī noslīkušo bērnu skaits. 2019.gadā ir atkārtoti reģistrēts  desmitgadē mazākais upuru skaits – noslīkstot dzīvību zaudējuši trīs mazgadīgie. Joprojām – pārāk daudz.

Screenshot_12

Noslīkušo statistika. Vecums: 15-59 gadi

SPKC izdalītajā vecuma grupā 15-59 gadi, kas nenoliedzami ir ļoti plašs tvērums, vēsturiski dominē trīs ārējie nāves cēloņi – “tīšs paškaitējums”, “transporta nelaimes gadījumi” un “saindēšanās un pakļaušana kaitīgu vielu iedarbei”. Tie dominējuši arī 2019.gadā, pirmajiem diviem pat uzrādot nelielu pieaugumu. 

Noslīkšana, kas pēdējo četru gadu laikā stabili atradās uzreiz aiz minētajiem cēloņiem, pērn ir rādījusi pārsteidzošu samazinājumu, sasniedzot pēdējā desmitgadē zemāko rādītāju – šajā vecuma grupā noslīkstot dzīvību zaudējušas 58 personas, kas ir par 32% mazāk, nekā reģistrēts laika posmā no 2016.-2018.gadam. 

2019.gadā vecuma grupā 15-59 gadi uz 100 000 iedzīvotāju noslīkstot dzīvību zaudējuši 5.3 personas. Tā ir tikai otrā reize aizvadītajā desmitgadē, kad šis rādītājs attiecīgajā vecuma kategorijā ir bijis zemāks par kopējo noslīkušo statistiku.

Screenshot_14

Noslīkušo statistika. Vecums: 60+ gadi

 Personām, kas vecākas par 60 gadiem, ievērojami lielākais ārējo nāves gadījumu īpatsvars ir saistīts ar dažādiem letāliem kritieniem (20%), kā arī tīšu paškaitējumu (15%), kam ar salīdzinoši līdzīgu īpatsvaru seko pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe, pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei, transporta nelaimes gadījumi, kā arī noslīkšana un slīkšana, katram no tiem veidojot 7-8 procentus no kopējiem ārējiem nāves cēloņiem. 

Lai gan 2019.gadā kopējie mirstības rādītāji ārējo nāves cēloņu ietekmē ir samazinājušies, noslīkšana ir teju vienīgā aile, kurā bijis vērojams letālu gadījumu skaita pieaugums – pērn noslīkstot dzīvību zaudējuši 42 seniori, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. 

Lielais noslīkušo skaits atspoguļojas arī noslīkušo statistikā uz 100 000 iedzīvotājiem attiecīgajā vecuma kategorijā – 8.1.

Screenshot_16

Noslīkušo statistika. Izmaiņas vecuma struktūrā

Skatot noslīkšanas gadījumu statistiku dažādās vecuma kategorijās, jau tika konstatēts, ka 2019.gadā ievērojami samazinājies noslīkušo personu skaits vecuma grupā 15-59 gadi, tomēr, lai iegūtu pilnvērtīgu ainu par situāciju, ir vērts to skatīt nedaudz detalizētākā griezumā.

2019.gada kontekstā īpaši jāizceļ izmaiņas vecuma kategorijā 0-34 gadi. Pirmkārt, tajā noslīkušo skaits sasniedzis visu laiku zemāko rādītāju – noslīkstot dzīvību zaudējuši 14 (!!) cilvēku, kas ir divas reizes mazāk, nekā gadu iepriekš.  Otrkārt, redzams, ka šis Latvijai netipiski zemais rādītājs ir tiešā veidā saistīts ar vēl pārsteidzošāku mazo noslīkušo personu skaitu vecuma grupā 25-34 gadi. Pērn konkrētajā vecuma grupā noslīkušo skaits bijis sešas reizes (!!) mazāks nekā gadu iepriekš un trīs reizes mazāks nekā līdz tam fiksētais zemākais rādītājs attiecīgajā vecuma posmā. Proti – 2019.gadā vecuma grupā no 25-34 gadiem noslīkstot dzīvību zaudējušas tikai 3 (!!) personas. Un, lai gan vārds “tikai” nav savienojams ar zaudētu dzīvību uzskaitījumu, šāds rādītājs ir pozitīvs signāls iespējamām sabiedrības domas, uztveres un attieksmes izmaiņām. 

Tāpat pēdējos septiņos gados mazākais noslīkušo skaits ir reģistrēts 35-59 gadu grupā –2019.gadā šajā vecumā noslīkstot dzīvību zaudējušas 47 personas, kas ir par 20% mazāk, nekā gadu iepriekš.

Noslīkušo statistika. Potenciāli zaudētie mūža gadi

Potenciāli zaudētie mūža gadi ir viens no priekšlaicīgas mirstības raksturojošiem indikatoriem, kuru izmanto ilgtermiņa sabiedrības veselības politikas efektivitātes izvērtēšanai un ietekmes novērtēšanai. Tas ir ļoti būtisks indikators, kas palīdz novērtēt sabiedrības paradumu un uzvedības maiņu. 

Atbilstoši SPKC datiem 2019.gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz vairāk kā 74 tūkstoši potenciālo mūža gadu, kas ir par 8% mazāk nekā pērn. Pēdējo desmit gadu laikā konkrētais rādītājs samazinās, tādējādi atspoguļojot valsts progresu priekšlaicīgas mirstības samazināšanā. 

Savukārt mūsu apskatītajā ārējo nāves cēloņu grupā bojāgājušo potenciāli zaudēto gadu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu ir sarucis par ievērojamiem 35%. Šāds samazinājums ir saistīts gan ar kopējo noslīkušo personu skaitu, gan arī ar to, ka visnotaļ ievērojami ir samazinājies noslīkušo skaits tieši jaunāko cilvēku grupā – vidējais potenciāli zaudēto mūža gadu skaits uz vienu noslīkušo ir bijis 13.6 gadi.  Salīdzinājumam 2018.gadā tas bija 17.5 gadi jeb par 23% vairāk. 

Screenshot_19

Noslīkušo statistika. Ģeogrāfija

2019.gadā lielākais noslīkušo skaits fiksēts Rīgā un Pierīgā, kur kopumā no ūdenstilpēm izcelti 45% noslīkušo, vēl 17% noslīkšanas gadījumu fiksēti Kurzemē, bet Latgalē – 16%. Apkopojot datus, jāsecina, ka Rīga ir bijusi vienīgais reģions, kurā noslīkušo skaits pieaudzis attiecībā pret 2018.gadu, savukārt Pierīgā tas ir palicis nemainīgs (skat. grafiku pa labi). Visos pārējos statistiskajos reģionos noslīkušo skaits ir būtiski samazinājies – Zemgalē attiecībā pret iepriekšējo gadu noslīkušo skaits sarucis pat par 45%, sasniedzot pēdējos septiņos gados zemāko rādītāju. Rekordzems noslīkušo skaits fiksēts arī Latgalē un Vidzemē, kur 2019.gadā dzīvību zaudējuši attiecīgi 16 un 12 cilvēku. Attiecībā pret iepriekšējo gadu samazinājums šajos reģionos ir bijis par 39% un 30%. Arī Kurzemē 2019.gadā noslīkušo skaits bijis mazāks, nekā 2018.gadā. 

 

Tomēr, ja apskata noslīkušo skaitu attiecībā pret konkrētajā reģionā dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, secināms, ka Rīgā joprojām ir vismazākais noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju – galvaspilsētā šis rādītājs ir 4.29, kam pavisam nedaudz atpaliek Zemgale ar 4.36. Zem vidējā rādītāja valstī atrodas arī Pierīga. Savukārt vislielākais noslīkušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju pērn ir fiksēts Kurzemē (7.54) un Vidzemē (6.49), bet Latgalē, kur vēsturiski ir fiksēta ļoti bēdīga aina, šoreiz uz 100 000 iedzīvotāju fiksēti 6.20 noslīkušie.

Noslīkšanas statistika. Vieta un glābšanas darbi

SPKC apkopotā statistika par biežākajām noslīkšanas vietām nesniedz pilnvērtīgu ainu, jo atsevišķos gadījumos noslīkšanas vieta nav identificēta, taču krietni plašāku ieskatu noslīkšanas vietu raksturojumā var iegūt apskatot VUGD apkopoto informāciju. Lai gan VUGD rīcībā ir dati tikai par tiem noslīkšanas gadījumiem, uz kuriem ir bijuši izsaukumi, statistika liecina, ka 2019.gadā VUGD ir piedalījusies 93% no visiem noslīkušo izcelšanas darbiem. Tas savukārt ļauj iegūt pilnvērtīgu ainu par izplatītākajām noslīkšanas vietām. 

 

Atbilstoši VUGD datiem 60% no visiem noslīkušajiem tiek izcelti no upēm, dīķiem un ezeriem. Protams, visbiežāk cilvēki noslīkst tieši upēs – pērn katrs trešais jeb 37% noslīkuši kādā no Latvijas upēm. Salīdzinoši liels nelaimes gadījumu skaits ir saistīts ar dīķiem, kuri visbiežāk atrodas piemājas teritorijās un nekādi netiek norobežoti no nejaušas bērnu iekļūšanas ūdenī.

 

Apskatot VUGD sniegto informāciju par 2019.gadā veiktajiem glābšanas darbiem uz ūdens, redzams, ka VUGD glābēji kopumā ir piedalījušies 135 glābšanas darbos, no kuriem lielākā daļa jeb 104 gadījumi saistīti tieši ar glābšanu uz ūdens, savukārt vēl 31 gadījumā VUGD darbinieki steigušies palīgā uz ledus nelaimē nokļuvušiem. Diemžēl vairumā gadījumu glābšanas darbi vairāk ir bijuši saistīti ar noslīkušo personu meklēšanu/izcelšanu, tomēr VUGD ziņo par 45 izglābtām personām, tai skaitā vienu bērnu. Iespējams, bez VUGD operatīvas un profesionālas rīcības šajās situācijās, katrs no nelaimē nokļuvušajiem varēja kļūt par vēl vienu ierakstu statistikas datu tabulās. 

 

 VUGD sniegtā informācija par veiktajiem glābšanas darbiem un izglābto personu skaitu nepārprotami apliecina to, ka dažādās riska situācijās uz ūdens ik gadu nokļūst ievērojams cilvēku skaits un diemžēl vairumā gadījumu slīkstošam nespēs palīdzēt neviens. Tas savukārt nozīmē, ka ikvienam ir jāatceras –  visdrošākais glābšanas scenārijs ir nenokļūt riska situācijās.

Noslīkušo statistika. Kalendārs

Vēl viena pozitīva tendence, kas  novērota 2019.gadā, ir noslīkušo skaita samazinājums tieši peldsezonas mēnešos (maijs – septembri). Pērn šajā laika posmā no dažādām ūdenstilpēm kopumā ir izcelti 58 noslīkušie, kas ir par 34% mazāk, nekā gadu iepriekš. 58 ir arī visu laiku mazākais noslīkušo skaits, kāds reģistrēts piecos vasaras mēnešos – līdz šim noslīkušo skaits nav bijis mazāks par 70. 

 

Šāda izmaiņa nenoliedzami daļēji varētu būt saistīta ar auksto jūliju – jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,2oC, kas ir 1,2oC zem mēneša normas, kļūstot par 2. aukstāko jūlija mēnesi 21. gadsimtā. Tomēr kopumā jāsecina, ka visos vasaras mēnešos statistika ir bijusi mērenāka, nekā iepriekšējos gados.  Neliels noslīkušo skaita pieaugums ir fiksēts vienīgi jūnijā, kurš bija siltākais mēnesis kopš 1924.gada. 

 

Lai gan pārējos gada mēnešos noslīkušo skaits ir bijis lielāks, nekā attiecīgā laika posmā gadu iepriekš, arī tam ilgākā laika periodā ir vērojama tendence  samazināties.

Screenshot_26