29.septembrī Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) rīkoja starptautisku konferenci “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?” Tās laikā pieredzē dalījās Īrijas Ūdens drošības asociācijas (Water Safety Ireland) izpilddirektors Džons Līčs (John Leech). Konferencē diskutēja par nepieciešamajiem soļiem, lai Latvijā uzlabotu drošību uz ūdens, kas šobrīd mūsu valstī ir īpaši zemā līmenī – noslīkušo skaita statistika ievērojami pārsniedz ES vidējos rādītājus. No visām ES valstīm saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā visvairāk noslīkušo uz 100 000 iedzīvotāju bija Latvijā – 5,6, salīdzinājumam Īrijā vien 1,0.

Stratēģija – samazināt statistiku uz pusi

Īrijā gadā noslīkst vidēji 105 cilvēki. Valsts plāns 10 gadu laikā šo skaitli samazināt vēl uz pusi. 

2018. gadā valdībā apstiprināta “Īrijas nacionālā noslīkšanas novēršanas stratēģija 2018–2027” . “Mēs saprotam, ka visur, kur ir ūdens, ir iespēja noslīkt, neatkarīgi no tā, ko katrs indivīds dara ūdens tuvumā. Ar šādu izpratni tiek izstrādāti darba uzdevumi, lai mazinātu zaudēto dzīvību skaitu, un jo īpaši nedrīkst pieļaut zaudēt bērnus,” skaidro eksperts. 

Stratēģija balstīta piecos noslīkšanas novēršanas pīlāros:

1. IZGLĪTĪBA – nodrošināt katram bērnam ūdens drošības pamatprasmju apguvi gan pamatskolās, gan vidusskolās. 
2. APZINĀŠANĀS – pievērst mērķtiecīgu uzmanību visiem noslīkšanas novēršanas aspektiem valsts un katras apkaimes līmenī.
3. PRAKSE – palielināt profesionālu glābēju, glābšanas tehnikas, ekipējuma un drošības instrukciju skaitu katrā kopienā.
4. DROŠA VIDE – uzlabot un uzturēt drošu peldvietu aprīkojumu un vides labiekārtošanu.
5. DARBĪBA – iedrošināt visus brīvprātīgos, iesaistītās personas un dienestus uzņemties atbildību un īstenot Nacionālo noslīkšanas novēršanas plānu. 

Peldēšana – sports dzīvei

Kopš 2003. gada Īrijas skolās papildu peldētapmācībai māca drošību uz ūdens. Bērni ūdenskompetenci apgūst gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Būtiski, ka apmācību programmā iekļauti arī glābšanas pamati. Par ūdenskompetences apmācību bērni saņem sertifikātu, pērn tādi izsniegti 44 080  bērnu.

Kopumā valstī ik gadu tiek apmācīti 1200 glābēju. Arī peldēšanas skolotāja vai trenera profesijas programmā kā obligāts iekļauts glābēja apmācības kurss. Glābšanas sports ir ieguvis popularitāti, to pierāda plaši apmeklētās 22 sacensības pērn. Salīdzinājumam, pirms 20 gadiem notika tikai viens šāds pasākums gadā. Glābšanas sportam ir vairākas disciplīnas – peldbaseinos un atklātajos ūdeņos, sacensības notiek dažādas vecuma un sagatavotības grupās – bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un profesionāļiem.

Vasarā  2 nedēļas pirms skolēnu brīvlaika tiek organizēta Nacionālā ūdens drošības nedēļa. Tās laikā valsts līmenī, iesaistot medijus, pastiprināti tiek atgādināti visi ar ūdensdrošību saistītie noteikumi. Par sabiedrībai pieejamiem pasākumiem un nodarbībām peldbaseinos rūpējas arī Īrijas amatieru peldēšanas asociācija “Īrija peld” (Swim Ireland). Tās stratēģiskajā plānā 2017–2021  definēti mērķi – izglītot un peldēšanā iesaistīt visus Īrijas iedzīvotājus.  

“Lielu uzmanību pievēršam drošības vestes lietošanai.  Nereti noslīkst, jo, neskatoties uz peldētprasmi, cilvēki nonāk apstākļos, kad izšķiroša ir tieši glābšanas veste,” stāsta Dž. Līčs.

“Pirms 20 gadiem drošības vestes nelietoja vispār, taču, pateicoties informatīvajam darbam, šobrīd aptaujas rāda, ka 8 bērniem un 7 pieaugušajiem no 10 vestes lietošana ir pašsaprotama.”  

Publiskās vietās pie ūdens ir izvietotas drošības zīmes, informatīvi paziņojumi, peldvietas iezīmētas ar karogiem. Atkarībā no populārākās aktivitātes attiecīgajā vietā informācija pielāgota ģimenēm ar bērniem, kaitotājiem, laivotājiem u. c. Visā Īrijā pie ūdenstilpēm izvietoti vairāk nekā 60 tūkstoši peldriņku. “Kaut gan tie nav lēti un regulāri tiek sabojāti, glābšanas riņķi ir nepieciešami, jo tie glābj dzīvības,” atzīst eksperts. Pēc aplēsēm vidēji 20–30 cilvēki gadā tiek izglābti, pateicoties brīvi pieejamam peldriņķim. “Nozagts riņķis ir nozagta dzīvība,” tāpēc peldriņķu zagļiem ir paredzēti bargi sodi, pat reāls cietumsods. 

Viens no 5500 brīvprātīgo uzdevumiem ir apzināt un apsekot visas ūdenstilpes – upes, ezerus, karjerus, pludmales, publiskos baseinus, pat golfa laukumus, parku un tirdzniecības centru baseinus un strūklakas. Apkopojot rezultātus tiek publiskota drošo un nedrošo vietu pie ūdens karte. “Atcerieties – visur, kur ir ūdens, var noslīkt!” atgādina Džons Līčs.    

Glābšanas darbi

Pērn pludmalēs, pateicoties glābēju darbam, tika izglābti 649 cilvēki, 4210 personām sniegta pirmā palīdzība, un ir aplēsts, ka novērsti 29 682 negadījumi. “Bērnu nepieskatīšana ir liela problēma – 663 bērnus vecākiem atrast palīdzējuši pludmales glābēji. Katra bērna nāve ir vecāku neuzmanības vaina,” uzskata asociācijas izpilddirektors.  

Aizvien vairāk peldvietās tiek ieviestas mūsdienu tehnoloģijas – kameras, kas fiksē cilvēku zem ūdens un ziņo glābējiem. Tehnikas nodrošinājums ir būtisks, pirms 50 gadiem glābējiem bija pieejamas vien  14 glābšanas laivas, šodien glābšanas darbos Īrijā tiek izmantotas vairāk nekā 100 dažādas laivas, 4 helikopteri un citi tehniskie līdzekļi, kas būtiski uzlabo glābšanas darbus. 

Vēsture

Īrijas Ūdens drošības asociācijas pirmsākumi meklējami 1945. gadā, un sākotnēji tā darbojās  Īrijas Sarkanā krusta paspārnē, kad visos Īrijas apgabalos tika izveidotas vietējās ūdens drošības komitejas, izveidota glābēju apmācības programma un aizvien vairāk pludmalēs darbu sāka profesionāli glābēji. Tomēr tas nebija pietiekami, jo joprojām pārāk daudz cilvēku noslīka. 70. gadu sākumā gada laikā tika zaudētas vairāk nekā 200 dzīvības. 1971. gadā valsts līmenī tika nolemts izveidot Īrijas Ūdens drošības asociāciju, tās uzdevums bija pārraudzīt glābēju, peldēšanas treneru apmācību, īstenot prevencijas pasākumus. Lai realizētu izvirzītos mērķus, 30 peldbaseinu valstī bija nepietiekami, tāpēc tika uzsākta Peldbaseinu būvniecības programma. Šobrīd Īrijā ir 353 peldbaseini, un aptuveni puse no tiem ir valsts vai pašvaldību īpašumā. 

1987. gadā Nacionālajā drošības padomē tika apvienotas ūdens, ceļu un ugunsdrošības organizācijas. Taču 10 gadus vēlāk, 1998. gadā, valsts budžetā ūdens drošības jautājumi atkal tika izdalīti atsevišķi. “Bija nepieciešami 20 gadi, kamēr valsts līmenī tika izprasta ūdens drošības jautājumu nozīme, tas nebija viegls darbs,” uzrunājot konferences dalībniekus atzina Džons Līčs. Kopš 1999. gada Īrijas Ūdens drošības asociācija darbojas patstāvīgi, tās darbības pamatprincipi ir nostiprināti likumā. Asociācijas pamata finansējums – viens miljons eiro – tiek piešķirts no valsts budžeta līdzekļiem. Lai segtu visus izdevumus, tiek piesaistīti līdzekļi no pašvaldībām, sponsoriem, ziedojumiem. Ūdens drošības asociācijas padomes locekļus uz 3 gadiem ieceļ valdība un tas ir pilnas slodzes apmaksāts darbs. Organizācijas darbu visā valstī atbalsta tūkstošiem brīvprātīgo, sadarbības partneru vidū ir pašvaldības, ostu, ūdensceļu pārvaldes, krasta apsardze, Jūras negadījumu izmeklēšanas padome, Iekšzemes makšķerēšanas asociācija, Īrijas jūras attīstības birojs, Jūras institūts, Transporta, tūrisma un sporta departaments, Jūras drošības direktorāts, Jūras izpētes birojs,  Burāšanas asociācija, Īrijas jūras meklēšanas un glābšanas komiteja, Jūras zivju aizsardzības organizācija, Veselības un drošības organizācija, arī mediji un daudzi citi. “Sadarbība visiem, kas jebkādā veidā saistīti ar ūdeni, ir ārkārtīgi svarīga, tikai tā iespējams sasniegt mērķi,” atzīst Dž. Līčs. 

Uzziņai:

Īrija ir ūdeņiem bagāta – jūras krasts 3171 km, vairāk nekā 12 000 ezeru un 5 lielākās upes ir garākas par 1000 km. (Salīdzinājumam – Latvijā jūras krasta līnija ir 497 km un aptuveni 4050 ezeru). Kopējais iedzīvotāju skaits – nepilni 5 miljoni. 

Konferenci “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?” rīko Latvijas Peldēšanas federācija SIF programmas NVO fonds 2020 projektā “Atbalsts Latvijas peldēšanas federācijas darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši” un ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Konferences video ieraksts pieejams – https://peldidrosi.lv/konference/.