Vasarā noslīkušo skaits divas reizes pārsniedz ceļu satiksmē bojāgājušos

2021.gada peldsezonā, kas Latvijā ilgst no 15.maija līdz 15.septembrim, būtiski pieaudzis noslīkušo skaits, liecina Veselības statistikas datubāzē publicētā statistika. Īpaši traģisks šogad izvērsies jūnijs un jūlijs, kad ir sasniegti rekordaugsti noslīkšanas rādītāji – divos mēnešos dzīvību ūdenstilpēs zaudējuši 66 Latvijas iedzīvotāji, kas divas reizes pārsniedz transporta nelaimes gadījumu upurus.

Piecos peldsezonas mēnešos Latvijā no ūdenstilpēm izcelti 86 noslīkušie, kas ir teju par 20% vairāk nekā šajā laika periodā gadu iepriekš un par 48% vairāk nekā 2019.gada vasarā. Apskatot noslīkšanas statistiku pa konkrētiem mēnešiem, secināms, ka noslīkušo skaits būtiski pieaudzis tieši jūnijā un jūlijā, kad attiecīgi reģistrēti 31 un 35 nāves gadījumi. Pēdējo desmit gadu laikā lielāks vienā mēnesī noslīkušo skaits ir ticis reģistrēts tika vienu reizi – 2014.gada jūlijā. Tolaik no ūdenstilpēm tika izcelti 40 noslīkušie. 

Tāpat būtiski pieaudzis ir arī laika posmā no 1.janvāra līdz 30.septembrim reģistrētais noslīkušo personu skaits – šī gada deviņos mēnešos noslīkstot dzīvību zaudējuši jau 110 cilvēku. Tas ir par 15 vairāk nekā pirms gada un par 25 vairāk nekā 2019.gadā.

Jāuzsver, ka 2021.gada jūnijā un jūlijā noslīkušo skaits divas reizes (!!) pārsniedz šajā laika periodā transporta nelaimes gadījumos reģistrēto upuru skaitu. Arī iepriekšējos četrus gadus vasaras vidū noslīkušo skaits ievērojami pārsniedzis ar transporta nelaimes gadījumiem saistītās nāves – piecu gadu laikā jūnijā un jūlijā no ūdenstilpēm izcelti 218 noslīkušie, tikmēr uz Latvijas ceļiem dzīvības zaudējuši 129 cilvēki. 

Noslīkušo skaits pārsniedz transporta nelaimes gadījumu upuru statistiku arī visā peldsezonas periodā kopā. Turklāt šāda aina iezīmējas ne vien šī gada statistikā, bet arī iepriekšējos gados. Tas nozīmē, ka vasaras peldsezonas periodā būtu jāpievērš krietni lielāka uzmanība dažāda rakstura preventīviem pasākumiem, kas ir vērsti tieši uz noslīkšanas risku mazināšanu. Diemžēl šī traģiskā statistika nav mudinājusi atbildīgās valsts iestādes nopietnāk pievērsties dažādiem preventīviem pasākumiem, t.s. plašām informatīva un izglītojoša rakstura sociālajām kampaņām.

Jāatgādina, ka slīkšana un noslīkšana ir izplatīts ārējais nāves cēlonis pilnīgi visās vecuma grupās un statistiski lielāku īpatsvaru ārējo nāves cēloņu sarakstā noslīkšana ieņem tieši bērnu un jauniešu grupā. 2020.gadā noslīkšana bija dominējošais ārējais nāves cēlonis bērniem vecumā līdz 14 gadiem – 43% gadījumu no visiem reģistrētajiem ārējiem nāves cēloņiem bija saistīti tieši ar slīkšanu un noslīkšanu. Savukārt starp traģiskos negadījumos bojāgājušajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem pērn dzīvību ūdenī zaudēja katrs piektais. 

Lai pievērstu likumdevēju un valsts izpildvaras uzmanību šai samilzušajai problēmai, LPF iepriekš ir vērsusies arī pie Saeimas deputātiem. 14. septembra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes darba kārtībā tika apspriests jautājums par drošību uz ūdens – kritiskā situācija un iespējamie risinājumi tās uzlabošanai.

Uzklausot dažādu valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju ekspertu viedokļus, kā arī ierosinājumus, Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu nekavējoties izveidot starpinstitucionālu padomi – koordinējošu un konsultatīvu institūciju -, kuras darbības mērķis būtu cilvēkdrošības uz ūdens jautājuma risināšana, sniedzot priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētapmācības nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos.