SKDS aptauja: 39% sporta pedagogu ir nepietiekamas zināšanas peldētapmācības īstenošanai

Teju 40% sporta pedagogu ir atzinuši, ka viņu zināšanas, vadot peldēšanas nodarbības, varētu nebūt vai nav pietiekamas, turklāt tikai 14% respondentu ir pauduši stingru pārliecību, ka ir zinoši, mācot bērnus peldēt, secināts Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības “Peldēt droši” kopīgi izstrādātajā aptaujā, kuru veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 270 sporta pedagogus.

Diemžēl arī, saņemot atbildes uz jautājumu “vai pedagogu pārstāvētajās vispārējās izglītības iestādēs īstenotais mācību saturs un apjoms ir pietiekams, lai bērni pilnvērtīgi apgūtu nepieciešamās ūdens kompetences/prasmes un justos droši, atpūšoties ūdenī vai tā tuvumā?”, atspoguļojas pedagogu pārliecības trūkums par īstenotā mācību procesa faktisko jēgu – 37% pedagogu nav spējuši atbildēt apstiprinoši uz šādu jautājumu. 

 

Detalizētāka aptaujāto respondentu atbilžu analīze atspoguļoja vēl kādu būtisku tendenci – pārliecība par savām zināšanām, kā arī mācību satura un apjoma efektivitāti ievērojami atšķiras starp pedagogiem, kuri ir ieguvuši augstāko pedagoģisko izglītību ar “sporta skolotāja” kvalifikāciju un pedagogiem ar “peldēšanas trenera” kvalifikāciju. Tāpat pedagogu pašvērtējumu ietekmē viņu iepriekšējā pieredze un dalība profesionālās kompetences pilnveides kursos. 

Aptaujā secināts: 

Attēls2
  1. 40% no pedagogiem, kuriem ir augstākā pedagoģiskā izglītība ar sporta skolotāja kvalifikāciju, savas zināšanas, vadot peldēšanas nodarbības, nav novērtējuši kā pietiekamas. Tikmēr starp pedagogiem, kuriem ir peldēšanas trenera kvalifikācija, pozitīvu vērtējumu par savām zināšanām nav devuši vien 11% respondentu. Arī par savām zināšanām pārliecināto (atbildējuši “noteikti Jā”) īpatsvars šajās respondentu grupās ievērojami atšķiras – 13% pret 41%;
  2. Tikai 38% jauno pedagogu (darba stāžs <1 gads) savas zināšanas, vadot peldēšanas nodarbības, atzīst par pietiekamām. Starp pedagogiem, kuri peldēšanas apmācības ir vadījuši 1-5 gadus, par savām zināšanām ir droši 58%, bet pedagogu ar lielāku pieredzi vidū šis procents pieaug līdz pat 83%;
  3. Pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveides kursos peldēšanā ievērojami palielina pedagoga pašvērtējumu par savām zināšanām, pildot savus darba pienākumus, tomēr aptaujas dati liecina, ka tikai 42% no aptaujātajiem pedagogiem pēdējo piecu gadu laikā ir apmeklējuši vismaz vienus kursus, kas būtu saistīti ar peldēšanas mācīšanu.

 

“Nav šaubu, ka pedagogu pieredze, zināšanas un pārliecība par savu darbu tiešā veidā ietekmē izglītojamo spējas apgūt konkrētu mācību priekšmetu, tomēr peldēšanas mācīšanā tas ir divtik svarīgi – kādu dienu šīs prasmes vai to trūkums var izvērsties par liktenīgu apstākli riska situācijās. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai mācību process būtu kvalitatīvs, ikviens pedagogs būtu zinošs, bet izglītojamais – iegūtu pilnvērtīgas prasmes”, uzsver LPF prezidents Aivars Platonovs.

 

Ņemot vērā iegūtos secinājumus, LPF pauž pārliecību, ka ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienotu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmas “ūdens kompetence” un tās apguvi noteikt par obligātu prasību gan vispārējās izglītības mācību priekšmeta “Sports un veselība” mācību satura moduļa “Peldēšana” un fakultatīvo nodarbību, gan interešu izglītības programmu īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem, t.s. tiem, kas īsteno ar peldētapmācību saistītas programmas pedagoģiskās privātprakses ietvaros. 

 

Aptauja un pārskata ziņojums “Peldētapmācības pedagogi. Peldētapmācībā iesaistītie pedagogi, to kvalifikācija un mācību procesa novērtējums” ir sagatavots projekta “Atbalsts LPF darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” (Projekta nr.2020.LV/NVOF/MAC/088/06). Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ar aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties LPF projekta mājaslapā: www.peldidrosi.lv