LPF: IZM rīcība, uzsākot pilotprojektu tikai ledus hallēs, nav izprotama

Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) ir nepatīkami pārsteigta par Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu testēt epidemioloģiski drošu iekštelpu sporta treniņu (nodarbību) modeli tikai ledus hallēs, un ir vērsusies pie Ministru prezidenta ar aicinājumu iespējami drīz atļaut peldētapmācības nodarbību norisi.

LPF nav izprotama IZM rīcība un tās paustie argumenti, kuros tiek norādīts, ka iekštelpu slidotavas kā pirmās ir izvēlētas pamatojoties uz “sporta veidu un to treniņprocesam nepieciešamās sporta infrastruktūras specifiku”, kā arī “faktu, ka minētajos sporta veidos ārtelpās nav iespējas attīstīt slidošanas prasmes”.[1] Tieši šādi paši apsvērumi būtu attiecināmi arī uz citos sporta objektos, tai skaitā peldbaseinos, īstenotajiem sporta veidiem – peldēšanu, mākslas peldēšanu, ūdenspolo un daiļlēkšanu. Visu minēto sporta veidu īstenošanai ir nepieciešama ļoti specifiska sporta infrastruktūra un to pamatus – peldētprasmi – nav iespējams apgūt ārtelpās.

LPF pauž nožēlu, ka šādi nozarei būtiski lēmumi tiek pieņemti ignorējot visu sporta veidu specifiku un plašāku kontekstu, kā arī katras fiziskās aktivitātes nozīmi un lomu sabiedriski būtisku prasmju un iemaņu apguvē. Domājot par dažādiem atvieglojumiem un pilotprojektiem, nedrīkst ignorēt Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kā arī Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā izvirzītos mērķus un uzdevumus, kuru vidū ir arī valsts apņemšanās veicināt bērnu un jauniešu peldētprasmi, ar mērķi stiprināt drošību uz ūdens un samazināt traģisko negadījumu uz ūdens skaitu.

2020.gadā noslīkušo bērnu un jauniešu skaits sasniedza jaunu antirekordu – noslīkstot dzīvību zaudēja 10 bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Savukārt kopumā pērn noslīkušo skaits pieauga par 24%, sasniedzot 128. Katra bērna zaudēta dzīvība nav nejaušība. Tās ir sekas ilgstošiem robiem mūsu izglītības sistēmā, mūsu uzvedības kultūrā un attieksmē. Diemžēl šo attieksmi un izpratnes trūkumu mēs redzam arī šodienas valsts pārvaldes lēmumos.

Valsts uzdevums ir sakārtot normatīvos aktus, definēt izpildāmus noteikumus, īstenot sabiedrības izglītošanu,  t.s. nodrošinot iespēju apgūt peldētprasmes drošā vidē un pieredzējušu speciālistu vadībā. Ir absurdi, ka, ar IZM pieņemto lēmumu testēt epidemioloģiski drošu iekštelpu sporta treniņu (nodarbību) modeli tikai ledus hallēs, bērnu slidošanas prasmju apguve tiek nostādīta augstāk par vienīgo prasmi, kas patiesi var izglābt dzīvību – peldētprasmi.

Otrkārt, LPF rīcībā ir plaši monitoringa un testēšanas dati, kas pierāda, ka peldētapmācības nodarbības bērniem un jauniešiem ir īstenojamas epidemioloģiski drošā veidā, taču nedz IZM, nedz VM šos datus nav ņēmusi vērā.

Ievērojot spēkā esošos ministru kabineta noteikumus un epidemioloģiskās drošības pasākumus, LPF laika posmā no 2020.gada 20.decembra ir nodrošinājusi treniņus telpās (peldbaseinos) Latvijas izlašu sastāvā iekautajiem sportistiem visās vecuma grupās, kā arī sarīkojusi trīs starptautiska mēroga sporta sacensības ar teju  1000 sportistu, treneru un apkalpojoša personāla dalību. LPF var dokumentāli apliecināt, ka šī pusgada laikā starp izlašu sastāvos iekļautajiem sportistiem un treneriem saslimstība ar Covid-19 vīrusu tika konstatēta tikai atsevišķos gadījumos, savukārt vīrusa pārnese treniņu un sacensību laikā nav fiksēta vispār. Vēl vairāk – LPF tās rīkoto sacensību dalībniekiem ir veikusi laboratoriskos izmeklējumus koronavīrusa 2019-nCoV RNS noteikšanai un tikai vienā no teju no tūkstoš testiem ir tikusi apstiprināta koronavīrusa klātbūtne, pēc kuras ārvalstu sportists tika izolēts un sacensībās piedalīties nevarēja.

LPF veiktie monitoringa un testēšanas rezultāti pierāda, ka, ievērojot atbilstoši izstrādātus piesardzības pasākumus jeb Covid-19 protokolu, arī slēgtās sporta bāzēs (precīzāk – sporta veidā) vīrusa izplatības riski ir minimāli. To apliecina fakts, ka nevienā no aprakstītajiem saslimstības gadījumiem nav konstatēta vīrusa pārnese starp treniņgrupas partneriem, lai gan ir bijis samērā tiešs kontakts. Peldbaseinus var uzskatīt par drošu vidi, jo saslimstības gadījumi nav identificēti arī sacensību laikā, kad vienlaikus sporta kompleksā ilgstoši atradās vairāk kā 250 personas. Iespējams, šādi rezultāti ir saistīti ar hlora izmantošanu publiskas lietošanas peldbaseinos, iespējams, ar citiem faktoriem, taču pierādījumi ir nepārprotami – vīrusa izplatības un saslimstības riski peldbaseinos ir ārkārtīgi minimāli.

LPF ir pārliecināta, minētie dati pierāda, ka sporta organizācijas spēj organizēt un vadīt epidemioloģiski drošu treniņu procesu telpās, t.s. ļaujot izmantot ģērbtuves un dušas, nelielām grupām. Latvijā vairums publiskas lietošanas peldbaseinu ir ar 4-6 peldceliņiem, kas nozīmē, ka, atvēlot 25m2 uz personu, vienlaicīgi baseinos varētu trenēties 10-15 sportistu. Šādām grupām ir iespējams vairāk kā droši nodrošināt distances ievērošanu gan ģērbtuvēs, gan dušās (jāatceras, ka katrā peldbaseinā ir vismaz divas nodalītas telpas – sievietēm un vīriešiem).


[1] https://covid19.gov.lv/atbalsts-sabiedribai/izglitiba-un-sports/sporta-norisu-organizesana