Latvijā noslīkuši jau 59 cilvēki

Diemžēl līdzās šādiem gadījumiem slīkst arī bērni.

“Ja vecāks nāk ar bērnu, tad vecākam tā vairs nav atpūta pie ūdens. Visa uzmanība jāvelta bērnam, ne mirkli nedrīkst novērst acis no bērna. Palīglīdzekļi – tie neatbrīvo vecākus no uzmanības,” uzsvēra Valmieras Bērnu sporta skolas Peldēšanas nodaļas trenere Aiva Miķelsone.

Viņa uzsvēra arī peldētapmācības nepieciešamību. Lai gan likums nosaka, ka 2. klašu skolēniem peldēt jāmācās obligāti, ne visas pašvaldības šādu iespēju nodrošina.

Šobrīd peldēt mācās vien 30% Latvijas bērnu.

“Jābūt peldētapmācībai. Tas ir valsts jautājums, lai valsts dod finansējumu, lai peldētapmācība ir plašāka. Jaunā paaudze ir jāaudzina, lai māca to veco paaudzi. Vecos bukus jau neiemācīsi vairāk,”  pauda Aiva Miķelsone.

Biedrībā “Peldēt droši” norāda uz nepietiekamiem prevencijas pasākumiem. Kamēr valstī nebūs atbildīgās institūcijas, kas izstrādā konkrētas vadlīnijas, stratēģiju un programmas par drošību pie ūdens, traģisko gadījumu skaits nesamazināsies.

“Lielākoties ir tā kolektīvā neizpratne par to, kas ir ūdens kompetence. To nevar iegūt no reklāmas saukļiem vai ar sabiedrības informēšanu biedējošā formātā, stāstot par noslīkušo skaitu. Tās ir kompetences, kas tāpat, kā braukšana ar riteni, sprādzēšanās automašīnā, ir jāiemācās,” uzsvēra  biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Biedrībā skaidro – ūdens kompetenci veido 15 pamatelementi – peldētprasme, niršana, izpratne par drošu peldvietu, risku izvērtēšana un citas. Šīs prasmes bērni apgūst biedrības organizētajās nometnēs.

Vai Latvija ir slīcēju lielvalsts – tik retorisku jautājumu uzdod Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis. Statistika ir nepielūdzama. Speciālisti vērtē – traģisko gadījumu skaits nesamazināsies, ja valstī netiks veikti prevencijas un sabiedrības izglītošanas pasākumi.

 

Sestdien Latvijā noslīkuši trīs cilvēki, bet kopumā šogad ūdens prasījis jau 59 cilvēku dzīvību. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norāda – patiesais noslīkušo cilvēku skaits, iespējams, ir vēl lielāks, jo gadījumos, ja bojāgājušais jau ir nogādāts krastā un nav jāmeklē, tad glābēji uz notikuma vietu neizbrauc. Līdz ar to šādi gadījumi datos neparādās.v

Tāpat arī nav datu par gadījumiem, kad slīcējus izglābuši līdzcilvēki. Ar šādu pieredzi  iedzīvotāji dalās sociālajos medijos.

Tā arī kāds “Twitter” lietotājs apraksta brīvdienās piedzīvoto Gaujā: “Šodien biju liecinieks kādas seniores slīkšanai Gaujā, peldvietā Valmierā. Viss beidzās labi, jo kāds drosmīgs laikus pamanīja un sacēla trauksmi, bet citreiz vērīgi cilvēki līdzās var arī nebūt.”

 

Slīkšana nenotiek, kā rāda filmās – tā saka mediķi. Cilvēks noslīkst klusējot. Lielākoties šādi gadījumi saistīti ar pārgalvīgu un pārdrošu rīcību uz ūdens.

Latvijas Ārstu biedrība apkopojusi arī slīcēja profilu – 20-35 gadus vecs, pārkarsis pārgalvis alkohola reibumā, kurš domā, ka ir nemirstīgs.


Avots: lsm.lv

​​​​Projektu “Atbalsts LPF darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta nr. 2020.LV/NVOF/MAC/088/06. Visi informatīvie materiāli, t.s. preses relīzes un publikācijās minētie pētījumi ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiālu saturu atbild biedrība “Latvijas Peldēšanas federācija”. #NVOFonds2020