Latvieši – vieni no sliktākajiem peldētājiem Eiropā

Latvijā ik gadu noslīkst aptuveni 100 cilvēku, kas, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ir piecas reizes vairāk nekā citur Eiropā. Īpaši satraucoša ir statistika jaunākās sabiedrības daļā – noslīkšana ir otrs biežāk sastopamais ārējais nāves cēlonis nepilngadīgajiem uzrez pēc transporta nelaimes gadījumiem. Sākoties siltākam laikam, atgādinām par vienkāršiem drošības pasākumiem pie ūdens.

Iedzīvotāju peldētprasme Latvijā ir ļoti zemā līmenī. Kā 2018. gadā intervijā LV portālam uzsvēra Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs, daudzi Latvijas iedzīvotāji savu peldētprasmi vērtē samērā augstu, taču patiesībā nav daudz tādu, kas spētu izpildīt to, ko paredz peldētprasmes definīcija. Piemēram, Skandināvijas valstīs tā nozīmē, ka bērns vai pieaugušais spēj nopeldēt 200 metru, arī 50 metru uz muguras.

Latvijā lielāko daļu bērnu peldēt iemācījuši vecāki. Ar to nepietiek, lai ūdenī varētu justies droši, tādēļ svarīga ir apmācība gan skolā, gan ārpus stundām, kurā tiktu ietverti drošības jautājumi, arī jautājumi, kā izvērtēt ūdens temperatūru un straumes, ko darīt, ja sarauj krampji un notiek aizrīšanās, un kā rīkoties, ja kāds slīkst.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” noteic, ka mācību priekšmeta “Sports” obligātajā saturā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem un izglītības iestādes materiāli tehniskajam nodrošinājumam jāietver viens no šādiem sporta veidiem – slēpošana, slidošana, peldēšana. Taču, kā liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2019. gadā veiktais pētījums “Bērnu peldētapmācība skolā un peldētprasme”tikai 29% bērnu un jauniešu bija iespēja apgūt peldēšanu izglītības iestādē. Par spīti tam, gandrīz puse bērnu, pēc vecāku domām, peld labi.

Sākoties peldēšanās sezonai, arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem pie ūdens un ievērot elementāru piesardzību, jo arī laba peldētprasme un ilggadēja pieredze ne vienmēr spēs paglābt no nelaimes. Īpaša uzmanība jāpievērš bērnu drošībai, jo pat uz īsu mirkli bez pieskatīšanas atstāts bērns var iekrist piemājas dīķī vai kādā citā ūdenstilpnē. Pieredze rāda, ka nelaimes galvenokārt notiek tādēļ, ka bērns neapdomīgi spēlējas vai nav pietiekami pieskatīts. VUGD aicina ģimenēs ar bērniem pārrunāt, kā rīkoties, atpūšoties pie ūdens, un ko darīt, ja notikusi nelaime, jo slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt arī pašu glābēju.


Avots: lvportals.lv


Projektu “Atbalsts LPF darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta nr. 2020.LV/NVOF/MAC/088/06. Visi informatīvie materiāli, t.s. preses relīzes un publikācijās minētie pētījumi ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiālu saturu atbild biedrība “Latvijas Peldēšanas federācija”. #NVOFonds2020