Kā glābt slīkstošu cilvēku?

Sniedzot palīdzību slīcējam, labāk pasniegt pretī kādu priekšmetu, pie kā cilvēkam pieķerties, nevis savu roku, raidījumam “4. studija” stāstīja Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.

Sniedzot savu roku nelaimē iekļuvušajam, glābējs pakļauj sevi tikpat lielam noslīkšanas riskam.

“Jebkuram slīcējam viss, kas atrodas tuvumā, ir kā atbalsta punkts, uz kura varētu mēģināt atbalstīties un ievilkt pēc iespējas vairāk gaisu. Līdz ar to, ja nav īpašās apmācības un prasmes, kā piekļūt klāt slīkstošam cilvēkam, to noteikti fiziski darīt nevajadzētu,” skaidroja Platonovs.

Tā vietā labāk slīcējam iedot kādu priekšmetu, piemēram, koku, kātu, striķi, džemperi vai tukšu pieclitru ūdens pudeli, pie kā var labi pieturēties.

“Ideāli būtu glābšanas riņķis, bet diemžēl peldvietās šādi glābšanas riņķi nav atrodami. To, visticamāk, neviens līdzi nenēsās, bet kāds apģērba gabals, ko var pasviest vai sasiet kopā – tas ir primārais, kas jāmēģina darīt,” uzsvēra Platonovs.

Otrkārt, slīcējs jāmēģina nomierināt un jāsauc palīgā profesionāli glābēji, iespējams, blakus ir vēl kāds, kurš to var izdarīt. “Tikai glābēji spēs droši piekļūt [cilvēkam] un sniegt palīdzību,” paskaidroja Platonovs.

“Slīkstot visbiežāk augstāk par zodu galvu izcelt nav iespējams.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents atgādināja, ka vecāki savus bērnus pie ūdenstilpnēm nedrīkst atstāt bez uzraudzības ne sekundi: “Šis patiešām ir ļoti ātrs bojā iešanas veids, ļoti kluss un nemanāms. Diemžēl slīkstošs bērns nevarēs saukt palīgā, un līdz ar to mēs nedzirdēsim.”

Slīkšana nozīmē to, ka mums jau ir rīklē ūdens, un līdz ar to arī bļaušana nav iespējama.

Tiklīdz mēs paceļam vienu roku, tā mēs automātiski iegrimstam zemāk. Ja mēs paceļam abas rokas – to mēs katrs varam izmēģināt baseinā bez slīkšanas pazīmēm – mēs grimsim uz leju. Šis ir tāds stereotips, ka mēs redzēsim slīkstošu cilvēku. Viņš nebūs redzams diemžēl,” uzsvēra federācijas prezidents.

Tāpat Platonovs mudināja vecākus bērnus vest uz peldētapmācībām: “Tur mācīs ne tikai peldēt, bet arī attieksmi pret ūdeni un drošu uzvedību uz ūdens, jo ir jāsaprot, ka peldētāji nav pārgalvīgi uz ūdens. Pārgalvīgi ir tie, kas īsti nav sapratuši, kas ir peldēšana un kas ir droša peldēšana.”           

Pilna intervija ar Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentu Aivaru Platonovu par peldētprasmi un tās nozīmi:https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/ka-glabt-slikstosu-cilveku.a408630/

Padoms bez maksas. Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs


Avots:https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/ka-glabt-slikstosu-cilveku.a408630/