Jūnijā fiksēts rekordliels noslīkušo skaits – 26

Aizvadītais jūnijs Latvijas jaunāko laiku vēsturē tiks ierakstīts ne vien ar siltākajiem Līgo svētkiem, bet arī rekordaugstu noslīkušo statistiku pēdējos astoņos gados. Diemžēl noslīkušo vidu arī nepieskatīti bērni un pārgalvīgi jaunieši.

VUGD mājaslapā publicētie dati liecina, ka 2020.gadā no ūdenstilpēm ir izcelts jau 61 noslīkušais, bet tikai jūnijā dažādās ūdenstilpēs dzīvību zaudējuši vismaz 26 cilvēki. LPF apkopotie dati ļauj secināt, ka šis ir traģiskākais jūnijs kopš 2013.gada, kad oficiālajā statistikā, noslīkšana kā nāves iemesls tika reģistrēts 26 personām. Ņemot vērā, ka VUGD reģistrē tikai tos gadījumus, uz kuriem ir saņemti izsaukumi, faktiskais noslīkušo skaits šī gada jūnijā varētu būt vēl lielāks.

2019.gada vasaras pirmajā mēnesī, kas bija siltākais Latvijā veikto meteoroloģisko novērojumu vēsturē (vidējā gaisa temperatūra bija + 18.6o C jeb 3.8o C virs normas), tika reģistrēti 19 gadījumi ar nāves cēloni – slīkšana un noslīkšana. Savukārt visos trīs vasaras mēnešos pērn dzīvību ūdenstilpēs zaudēja 42 cilvēki.

“Šāda tendence ir ļoti satraucoša un liek ar bažām skatīties uz nākamajiem mēnešiem, jo tieši jūlijs parasti ir tas mēnesis, kurā tiek reģistrēts vislielākais noslīkušo skaits. Ļoti ceru, ka masu medijos izskanējušie traģiskie gadījumi, kā arī ārkārtīgi kliedzošie skaitļi kopumā uzrunās ikvienu no mums un mēs kā sabiedrība spēsim mainīt savus ieradumus, vērtības un attieksmi pret atpūtu uz ūdens un pie tā”, norāda Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs.

Latvija noslīkušo skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem ir starp līderēm visā Eiropā un tā ir nenovērtējama traģēdija ne vien katra bojā gājušā ģimenes locekļiem, bet arī valstij kopumā. Kamēr Latvijā viens priekšlaicīgi mirušais zaudē gandrīz 13 sava mūža gadus, LPF aprēķini liecina, ka noslīkušo vidū potenciāli zaudēto gadu skaits ir būtiski lielāks – 17.6 gadi jeb 38% (!!) no personas darbspējīgā gadu skaita. Proti – noslīkšana ir bieži sastopams nāves cēlonis tieši jaunu cilvēku vidū.

Lai gan ne viena indivīda zaudējums nav precīzi novērtējams un izmērāms naudas izteiksmē, valsts sociālās un ekonomiskās plānošanas gaitā ir jāņem vērā gan sociāli ekonomiskais slogs, ko tie rada sabiedrībai (piemēram, apgādnieka pensiju izmaksas, utt.), gan potenciāli neiegūtie ieņēmumi (piemēram, darbaspēka nodokļi). Lai aprēķinātu potenciālos zaudējumus, par pamatu tiek ņemta darbaspēka nodokļos un nodevās aprēķināmā summa mēnesī no vidējās darba samaksas. Atbilstoši CSP datiem, 2018.gadā vidējā darba alga “uz papīra” sasniedza 1004 EUR. Šādai algai kopējā darbaspēka nodokļu un nodevu summa veido 531.38 EUR (ja nav apgādājamo). Gadā tie ir 6376.56 EUR nodokļu ieņēmumos. Ņemot vērā, ka 2018.gadā katrs noslīkušais Latvijas tautsaimniecībai atņēma 17.6 potenciāli zaudētos mūža gadus, ir secināms, ka valsts potenciālie zaudējumi nākotnē uz vienu noslīkušo veido 112 227 eiro. Savukārt kopējie valsts potenciālie zaudējumi nākotnē sastāda teju 14 miljonus eiro. Un tas ir tikai par 2018.gadu!

Rēķinot vidējo bruto mēnešalgu un darbaspēka nodokļu slogu periodā no 2009.-2018.gadam, var visai precīzi aprēķināt potenciālos zaudējumus par katru gadu atsevišķi un kopējiem zaudējumiem pēdējā desmitgadē. Diemžēl aina iezīmējas visnotaļ dramatiska – desmit gadu laikā Latvijas valsts sociāli ekonomiskais zaudējums sastāda vairāk kā 136 miljonus eiro.

Diemžēl neskatoties uz neprātīgi lielo traģēdiju skaitu, izpostītām ģimenēm un ievērojamiem ekonomiskajiem zaudējumiem, Latvijas valsts cilvēkdrošības uz ūdens problēmu risināšanai joprojām nav gatava novirzīt pat 1% no potenciālajiem zaudējumiem. Paliek jautājums – cik daudziem vēl jānoslīkst, lai politiķi un ierēdņi tam pievērstu uzmanību?


Projektu “Atbalsts LPF darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta nr. 2020.LV/NVOF/MAC/088/06. Visi informatīvie materiāli, t.s. preses relīzes un publikācijās minētie pētījumi ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiālu saturu atbild biedrība “Latvijas Peldēšanas federācija”. #NVOFonds2020