Neskatoties uz to, ka skolās obligātās peldēšanas nodarbības Igaunijā notiek jau kopš 1967. gada, līdz 2014. gadam nebija vienotas izpratnes un apmācību programmas. Pētījumi liecināja, ka puse no aptaujātajiem peldēt neprot, savukārt no tiem, kas apliecināja, ka spēj peldēt, gandrīz 75% peldētprasmi apguvuši pašmācības ceļā vai vecāku vadībā. Jāņem vērā, ka mācēt peldēt tolaik nozīmēja spēt nopeldēt 25 metrus. 2013. gadā noslīka 56 cilvēki, 2014. – 69 cilvēki.

2014. gadā tika sperti pirmie nopietnie soļi situācijas uzlabošanā, Igaunijas Peldēšanas federācijas paspārnē tika uzsākts projekts “Mācies peldēt”.

2015. gadā sadarbībā ar peldēšanas treneriem, glābšanas uz ūdens dienestiem un Norvēģijas Peldēšanas federāciju, tika definēta vienota izpratne par peldētprasmi. Mācēt peldēt nozīmē spēt veikt sekojošu vingrinājumu kopumu: ielēkt ūdenī, nopeldēt 100 metrus uz krūtīm, ienirt un paņemt nogrimušu priekšmetu, 3 minūtes gulēt uz muguras un atpūsties, nopeldēt 100 metrus uz muguras un izkāpt no peldbaseina.

Šodien, saskaņā ar “Igaunijas sporta politiku līdz 2030. gadam”, peldētapmācība ir iekļauta nacionālajā fiziskās audzināšanas mācību programmā. Peldētapmācības īstenošana ir Igaunijas Peldēšanas federācijas kompetencē.

Apmācību programmā ir noteikta sistēma un definēti sasniedzamie rezultāti:

• kursa apjoms 40 akadēmiskās stundas un apmācības sakums 1. klasē;

•  peldēšanas treneri izmanto vienotu metodiku, kas iekļauj dažādus materiālus un mācību video;

•  stundu vada viens peldēšanas treneris kopā ar skolotāju ne vairāk kā 12 bērniem, audzēkņi grupās tiek dalīti pēc prasmju līmeņiem;

• pirmās nodarbības treneris atrodas ar bērniem kopā ūdenī, un tikai, kad pilnībā apgūta konkrētā prasme, tiek mācīta jauna;

• pabeidzot trešo klasi, bērniem ir jāmāk peldēt.

Peldēšanas federācija programmas “Mācies peldēt” ietvaros izstrādā mācību materiālus, tostarp video formātā. Mācību procesā tiek izmantoti 94 izglītojoši video, kas ne tikai rāda, kā pareizi peldēt, bet arī māca drošas uzvedības pamatus atrodoties pie ūdens. Šodien bērni uztver informāciju dažādos veidos, tostarp vizuāli, tāpēc arī pareizu peldēšanu var palīdzēt apgūt īpaši veidota videomateriāla skatīšanās.

Federācijas atbildībā ir peldēšanas treneru apmācība. Visi pedagogi apgūst prasmes mācīt bērnus peldēt pēc vienotas sistēmas. Kopš 2014. gada programmas “Mācies peldēt” ietvaros apmācīti vairāk nekā 1250 peldēšanas treneri, līdz tam par tādiem tika uzskatīti vien 250.

Būtisks darbs notiek sabiedrības izglītošanas jomā. Rīkojot seminārus, tiek izglītotas atbildīgās amatpersonas pašvaldībās, skolu vadītāji un skolotāji. Izmantojot valsts piešķirtos līdzekļus, tiek organizētas visaptverošas sociālās kampaņas, to mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par peldētprasmi un drošību pie ūdens kopumā.

Par Igaunijas pieredzi konferencē “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?”, kas norisinājās Rīgā 29. septembrī, stāstīja Igaunijas peldēšanas federācijas pārstāve, projekta “Mācies peldēt” vadītāja Kirsti Maesepa (Kirsti Mäesepp).

Konference norisinājās pateicoties “Sabiedrības Integrācijas fonda” finansējumam. Konferenci rīkoja Latvijas Peldēšanas federācija SIF programmas NVO fonds 2020 projektā “Atbalsts Latvijas peldēšanas federācijas darbības stiprināšanai un interešu aizstāvībai cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas jomā” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Peldēt droši”.