Uzsāk diskusiju par uzlabojumiem drošībā uz ūdens

8.februārī Mārupē pulcējās dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji, ar mērķi sabiedrībā un valstiskā līmenī aktualizēt bēdīgo statistiku noslīkušo cilvēku skaita ziņā un meklētu iespējamos risinājumus un preventīvos pasākumus situācijas uzlabošanai. 

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, atklājot diskusiju, pauda: “Ir svarīgi par šo problēmu runāt aktīvāk, meklēt sadarbības variantus starp iesaistītājām institūcijām – ministrijām, dienestiem, pašvaldībām, organizācijām –, lai pēc iespējas drīzāk situācija mainītos. Pašvaldības visciešāk saskaras ar iedzīvotāju interesēm, un mūsu uzdevums ir radīt pēc iespējas labākus un drošākus apstākļus un vidi iedzīvotājiem.”

 

Situācijas nopietnību apliecināja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. SPKC pārstāve Veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča vērsa uzmanību, ka bojāgājušo skaits ūdenstilpnēs iespējams varētu būt pat lielāks. Nereti noslīkšanas gadījums tiek konstatēts novēloti, jo noslīkušie tiek atrasti vēlāk un nāves pamatcēloni nevar noteikt. Tomēr, ne visos gadījumos ūdenstilpnē atrastās personas nāves pamatcēlonis ir noslīkšana, piemēram, iespējams arī miokarda infarkts peldoties. Šādās situācijās tiek veikta Tiesu medicīnas ekspertīze ar autopsiju.

 

Situāciju peldvietās pie atklātām ūdenstilpēm un to apsaimniekošanas likumisko pamatu skaidroja LPS padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldības atbildībā ir jūras piekrastes un sauszemes daļa un iekšzemes publiskie ūdeņi tās teritorijā, kur tā no sava budžeta gādā par peldvietu labiekārtošanu, plāno teritoriju, kā arī nodrošina glābšanas dienestu darbību peldvietās. To, ka glābēju apmācības ir katras pašvaldības ziņā, apliecināja arī Rīgas Pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un CA pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims. Viņš uzvēra: “Lai arī cik labi būtu iekārtota peldvieta, tas negarantē, ka nebūs negadījumu, drošu peldvietu raksturo profesionāls, labi apmācīts personāls. Labam glābējam jāspēj pamanīt bīstamu situāciju, vēl pirms tā notikusi.” Arī slēgtās ūdenstilpēs – peldbaseinos – glābēja darbs ir jo īpaši svarīgs. Glābēja zināšanas, atrašanās vieta, spēja analizēt situāciju, skaidrojošais darbs var novērst nelaimes. Diemžēl nav regulējošu noteikumu, kas paredzētu obligātu glābēju klātbūtni. Tas gulstas uz pašvaldības vai peldbaseina vadības izpratni par atbildīgu apsaimniekošanu un budžeta iespējām.

 

“Elektrum Olimpiskā centra” vadītāja Zane Grundiņa-Arāja, stāstot par ikdienas darbu peldbaseinā, kas atšķirībā no publiskām peldvietām ir kontrolēta, droša vieta, atzina: “Nereti vecāki neizprot, cik svarīgi ir nenovērst skatienu no bērniem vai pašiem nepieļaut muļķīgas pārgalvības, tāpēc glābēja klātbūtne ir ļoti nozīmīga. Laiks, kad cilvēks var zaudēt cīņu ūdenī bez peldētprasmes, ir mazāks par vienu minūti; apmācīts un klātesošs darbinieks var reaģēt krietni agrāk, nekā var ierasties neatliekamā medicīniskā palīdzība. Peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme, un līdz ar izpratnes maiņu par to, kā uzvedamies ūdenī un tā tuvumā, varēsim cerēt samazināt mirstību uz ūdens.”

 

64% Latvijas iedzīvotāju saskaņā ar SKDS pētījumu ir vāja vai vidēja peldētprasme, 79% iemācījušies peldēt pašmācības ceļā ar draugu vai vecāku palīdzību, tātad lielākā daļa sabiedrības no dzīvībai bīstamas situācijas uz ūdens nespēs izkļūt saviem spēkiem.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons klātesošajiem skaidroja, ka cilvēks noslīkst pāris minūšu laikā un, lai cik operatīvi ierastos palīdzība, ar to var būt par vēlu. VUGD pārstāvis aicināja pievērst lielāku uzmanību un aktīvāk strādāt pie preventīviem un izglītojošiem pasākumiem, lai vispār novērstu nelaimes iespējamību. “Ceļš uz zinošu un atbildīgu sabiedrību ir jāsāk ar bērnu izglītošanu – spēju pašiem novērtēt situāciju un izvērtēt pastāvošos riskus. VUGD pētījums liecina, ka lielu daļu informācijas par drošību vecāki iegūst no bērniem, kuri to apguvuši skolās. Šī ir daudznozaru joma, tāpēc šajā jautājumā nebūs viena atbildīgā iestāde, bet līdzatbildīgi visi, arī sabiedrība,” norāda K. Eklons.

 

Diskusijas dalībnieki atzina sabiedrības informēšanas kampaņām par drošības jautājumiem uz ūdens līdz šim ir bijis neregulārs raksturs. 2018. gada vasarā SPKC īstenoja kampaņu “Pārgalvis=bezgalvis”, kuras mērķis bija pievērst uzmanību smagajām sekām, kas rodas pārgalvīgi lecot ūdenī uz galvas.

 

Maijā Latvijas Peldēšanas federācija iniciēja skolās vienu mācību stundu veltīt bērnu izglītošanai, savulaik arī VUGD ir veicis kampaņas, tāpat arī Valsts policija pievēršas drošībai kopumā, un, nākot vasarai, drošībai uz ūdens.

 

Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka nepietiekama peldētprasme, pētnieciskās bāzes trūkums, virspusīga pieeja, problēmas noliegšana un ignorēšana, atbildības novirzīšana, zema politiskā atbildība un finansējuma trūkums ir cēloņi, kas kavē rast problēmas risinājumu visaugstākajā līmenī.

 

Diskusijas dalībnieku prezentācijas:

Drošība pie un uz ūdens | Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa

Slimību profilakses un kontroles centra dati par mirstību no noslīkšanas un slīkšanas | SPC veselības statistikas nodaļas veselības aprūpes statistiķe Ilze Maļkeviča

Cilvēku drošība uz ūdens. Peldēšanas paradumi, sabiedrības attieksme un institūciju rīcība | Latvijas peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs

Kas ir slīkšana? Kā atpazīt? Ko darīt? | Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, NMPD ārsta speciālista brigādes ārsts, anesteziologs, reanimatologs Roberts Fūrmanis

Kāds ir drošs peldbaseins? Kā uzbūvēt drošu peldbaseinu? | Latvijas Peldēšanas Federācijas peldbaseinu sertificēšanas komisijas vadītājs Ģirts Treiguts

Kā nodrošināt drošību peldbaseinā? | glābējs uz ūdens, peldēšanas treneris, Elektrum Olimpiskais Centrs peldbaseinu un peldētapmācības programmu vadītājs Gustavs Zālītis