Situācijas raksturojums

Aptuveni 71% Zemes virsmas klāj ūdens. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk, nekā apjoms, kuru sastāda sauszeme. Pirmos deviņus mēnešus savas dzīves mēs pavadām iegremdēti šķidrumā, un tad, ironiskā kārtā, pēc piedzimšanas, esam peldēšanas analfabēti.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) slīkšanu un noslīkšanu raksturo kā vienu no visvairāk novārtā atstātajām cilvēku drošības problēmām, kuras risinājumam pietiktu ar pavisam vienkāršiem preventīviem soļiem. Lai gan šī nelaime pamatā skar valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ik gadu visā pasaulē noslīkst vairāk kā 370 000 cilvēku, tādējādi ierindojot to starp vienu no vadošajiem ārējiem nāves cēloņiem visā pasaulē.

Starp visiem ārējiem nāves cēloņiem slīkšana un noslīkšana veido 7%. Ir aprēķināts, ka vairāk nekā 90% slīkšanas gadījumu notiek tieši attīstības valstīs. Turklāt tiek lēsts, ka attiecība starp neletāliem slīkšanas gadījumiem, kas pieprasa hospitalizāciju un gadījumiem ar letālu iznākumu, pēc visoptimistiskākajām aplēsēm ir 4:1. Krietni skeptiskāki šajā jautājumā ir Amerikas Pediatrijas akadēmijas pārstāvji, kas šo attiecību novērtē 10:1.

No tiem 5% līdz 10% cieš pastāvīgas neiroloģiskas traumas, ko izraisījusi pārāk ilga atrašanās ūdenī bezsamaņā, kā arī ilgus rehabilitācijas periodus. Tomēr arī šī statistika ir nepilnīga – tajā joprojām nav iekļauti gadījumi, kuri nepieprasa hospitalizāciju. Šī traģēdija sev līdzi nes arī samilzušu ekonomisku problēmu, kas saistīta gan ar tiešām, gan netiešām izmaksām, kā arī dzīves gadu zudumu, kas saistīts ar invaliditāti – šis rādītājs ir augsts, jo arvien vairāk slīkst tieši jauni cilvēki, kuriem šajā vecumā būtu jāsagaida ilgas un produktīvas dzīves uzplaukums. Tiek lēsts, ka 2004.gadā slīkšanas rezultātā invaliditātei pakļauto cilvēku dzīvēs tika zaudēti 1,3 miljonu dzīves gadu. Amerikas Savienotajās Valstīs vien katru gadu aptuveni paredzamais ekonomiskais slogs, ko izraisa noslīkšana ir 5,3 miljardi ASV dolāru.

Valstīs ar ievērojamu saslimstību un mirstību, slīkšanas incidenti tieši bērnu un jauniešu kategorijās ir un paliek globāla veselības problēma. Daudzu cilvēku (līdz pat 500 000/gadā) nāves cēlonis ir noslīkšana, taču šādu gadījumu vairākums manāms tieši attīstības valstīs. Tomēr no šīs problēmas nav pasargātas arī attīstītās un ekonomiski spēcīgās valstis. Piemēram, ASV starp visiem ārējiem nāves cēloņiem bērnu vidū noslīkšana ir otrs biežāk fiksētais nāves iemesls. Statistiski tas sastāda ~1000 letālu gadījumu katru gadu.

Slīkšanas radīto traumu un noslīkšanas gadījumu radītie ekonomiskie zaudējumi ir astronomiski – tikai ASV ik gadu piedzīvo ap 5.3 miljardu lielu ekonomisko slogu

ASV ir viena no tām valstīm, kas mērķtiecīgi strādājusi pie problēmas risinājumiem un esošās situācijas uzlabošanas – aprēķinātais hospitalizācijas gadījumu skaits, kas saistīts ar slīkšanu ir samazinājies no 4,7/100 000 (1993.gadā) līdz 2,4/100 000 (2008.gadā). Turklāt būtiski ir ņemt vērā, ka šie rādītāji samazinājās visās vecuma grupās, abu dzimumu pārstāvjiem. Un, tomēr – arī ASV uz katru noslīkušo vismaz 3 bērni saņem neatliekamo mājas aprūpi pēc fiksētiem slīkšanas gadījumiem. Tas nozīmē, ka statistiski, gadījumi, kad slīkšana nebeidzas letāli ir daudz biežāki, jo par tiem netiek pilnvērtīgi ziņots.

Iepriekš jau apskatījām slīkšanas medicīniskos aspektus, tomēr statistikas kontekstā nepieciešams balstīties uz vienotu un maksimāli vienkāršu definīciju. Šāda definīcija tika ieviesta relatīvi nesen – 2002.gadā (vēlāk to pieņēma arī Pasaules Veselības organizācija). Slīkšana ir “Process, kura laikā tiek piedzīvoti elpošanas traucējumi, kurus izraisa iegremdēšanās šķidrumā”.

Pētījumi par slīkšanu kā fenomenu rada vairākas problēmas – lielākoties, globālie dati par slīkšanas incidentiem nav precīzi. Ne visi gadījumi tiek reģistrēti (zemu vai vidēju ienākumu valstīs tiek novērots, ka netiek veikta datu uzskaite par nāves cēloni vai par nāvi netiek ziņots), turklāt daži gadījumi netiek klasificēti kā noslīkšana, balstoties uz Pasaules Veselības organizācijas starptautisko klasifikāciju (SSK-10) [piemēram, transporta negadījumi, pašnāvības, slepkavības, dabas katastrofas]. Visbeidzot, daudzas valstis netiek pārstāvētas globālajā SSK-10 statistikā, neatbilstot Pasaules Veselības organizācijas uzticamības kritērijiem, lai tiktu tajā iekļautas (kopā tās sastāda vairāk nekā 100 valstis). Tādēļ statistikas uzrādītie skaitļi par slīkšanas upuru skaitu, ir krietni vien optimistiskāki, kā reālā situācija. Tie varētu būt pat 2-3 reizes lielāki, kā līdz šim ziņotie skaitļi.