Peldētprasme

Lai cik tas savādi nebūtu, Latvijā nereti par vienu no cilvēku noslīkšanas iemesliem nākas dzirdēt slīcēja labo peldētprasmi. Šādus apgalvojumus publiskajā telpā ir izteikuši gan VUGD speciālisti, gan mediju pārstāvji gan citas personas (piemēram – raksts NRA un nra.lv1, raksts delfi.lv2). Šādos gadījumos, kā viens no argumentiem tiek minēts tas, ka “nepratējs ūdenī nedodas, līdz ar to arī nevar noslīkt”. Daļēji tā arī ir taisnība, tomēr pasaules pieredze apliecina, ka cilvēku peldētapmācība un peldētprasme ir viens no efektīvākajiem preventīvajiem mehānismiem, kas ilgtermiņā ļauj samazināt noslīkušo skaitu.

Latvijā līdz šim vēl nekad nebija veikts neviens pētījums, kurš apzinātu iedzīvotāju peldēšanas paradumus un prasmes, lai gan citās valstīs tas tiek izmantots kā viens no būtiskākajiem instrumentiem esošās situācijas izvērtēšanā un rīcības plāna izstrādē turpmākās situācijas uzlabošanai.

2017.gada martā Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Peldēšanas federācijas pasūtījuma veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju peldēšanas un drošības uz ūdens paradumiem. Pētījums tika veikts no 2017.gada 10. līdz 20. martam, aptaujājot 1016 respondentus vecuma grupā 18 līdz 75 gadi visā Latvijā. Kā aptaujas metode tika izmantota tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās (126 izlases punkti). Lai nodrošinātu lielāku datu reprezentativitāti, dati tika pakļauti svēršanas procedūrai pēc pazīmēm: reģions, dzimums, tautība, vecums. Respondenti sniedza savu vērtējumu par drošību uz ūdens, peldētprasmi un citiem, ar drošību saistītiem jautājumiem.

Pētījuma gaitā tika noskaidrots, ka 36% Latvijas iedzīvotāju savu peldētprasmi vērtē kā labu (30%) vai teicamu (6%), tikmēr 33% atzīst, ka peld slikti vai neprot peldēt vispār (17%). Atlikušie 31% respondentu savas peldētprasmes novērtēja kā viduvējas. Tomēr, uzdodot respondentiem padziļinātu jautājumu ar lūgumu novērtēt savas spējas konkrētu uzdevumu izpildei, izrādījās, ka peldētprasmes definīcijai (spēj ielēkt ūdenī, nirt un nopeldēt vismaz 200m, tai skaitā 50m uz muguras) atbilstošas prasmes ir tikai 29% respondentu. Vairāk kā pusei (51%) prasmes nav pietiekamas, lai nopeldētu 100m, bet vēl 20% uzskata, ka varētu nopeldēt 100-200m garu distanci.

Vērtējot respondentu prasmes dažādās vecuma kategorijās, redzams, ka laba peldētprasme vairāk raksturīgas respondentiem vecumā līdz 34 gadiem – teju puse (45%) respondentu šajā vecumā peld labi vai teicami. Visvājāk savu peldētprasmi vērtē personas vecumā no 64-74 gadiem – tikai 17% peld labi vai teicami. Apskatot dzimuma struktūru, secināms, ka labākas peldētprasmes (vismaz pašvērtējumā) ir tieši vīriešiem – vairāk kā puse (51%) uzskata ka peld teicami vai labi. Tikmēr starp sievietēm nepilni 23% savas prasmes novērtējušas kā teicamas vai labas.

45% Latvijas iedzīvotāju peldēt “iemācījušies” pašmācības ceļā un tikai 18% šīs prasmes apguvuši formālu un organizētu nodarbību ietvaros

Ļoti satraucoša aina iezīmējas respondentu atbildēs par veidu un vietu, kādā viņi iemācījušies peldēt – 45% Latvijas iedzīvotāju peldēt “iemācījušies” pašmācības ceļā. Tikai 18% norāda, ka apguvuši peldēšanu skolā vai apmeklējot peldētapmācības nodarbības. Starp respondentiem, kas vecāki par 35 gadiem, formālās nodarbībās peldēšanu apguvuši mazāk kā 15%. Procentuāli vairāk peldēšanas pamatus skolā un/vai nodarbībās apguvuši gados jaunāki respondenti – vecumā līdz 34 gadiem tādu ir 28%.

Šāda attieksme pret zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas peldētprasmes apguvei, spilgti apliecina vienu no būtiskākajām Latvijas sabiedrības problēmām šajā jomā – peldētprasme tiek uzskatīta par kaut ko ārkārtīgi vienkāršu un tādu, ko var apgūt pašmācības ceļā. Tas arī lielā mērā ietekmē personas attieksmi pret savās spējām un drošību, atrodoties ūdens tuvumā. Lielai daļai sabiedrības visticamāk nebūtu iespējams iedomāties, ka teju puse ceļu satiksmes dalībnieku teiktu, ka iemācījušies vadīt transporta līdzekli pašmācības ceļā, tomēr attiecībā uz peldētprasmi šāda attieksme nez kāpēc ir pieļaujama. Šādas attieksmes rezultāts lielā mērā atspoguļojas arī nākamajās respondentu atbildēs – 89% respondentu nav apguvuši cilvēku glābšanas prasmes, bet puse (51%) no visiem uzskata, ka dotos ūdenī glābt slīkstošu personu. Šādas darbības bez iepriekšējām zināšanām un speciālas sagatavotības ir ļoti bīstamas un visbiežāk noved pie dubultas nelaimes.

Statistika pierāda – slīcēja glābējs visbiežāk noslīkst arī pats

Ir aplami uzskatīt, ka Latvijas lielākā problēma ir alkohols un pārgalvība – statistiski šie divi faktori noslīkšanas gadījumos dominē pilnīgi visās Eiropas valstīs, bez izņēmuma. Būtiskā atšķirība ir tā, ka mūsu valstī pie ūdens atpūšas cilvēki, kas neprot pietiekami labi peldēt (atceramies peldētprasmes definīciju) un kas nav iemācīti novērtēt un respektēt ūdens potenciālās briesmas. Valstī bez labi pārdomātas un organizētas preventīvās sistēmas noslīkušo skaits vienmēr būs lielāks.