Alkohols

Alkoholisko un narkotisko vielu lietošana, kā viens no noslīkšanas cēloņiem, tiek pieminēta visbiežāk. Un, kā jau tika noskaidrots iepriekš, tas patiešām ir uzskatāms par vienu no dominējošajiem noslīkšanas iemesliem visā pasaulē. Šo faktoru (apvienojumā ar lielo karstumu) kā iemeslu lielajam noslīkušo skaitam Latvijā visbiežāk piemin dažādi eksperti un speciālisti (glābšanas dienesti, mediķi, utt.), tomēr, kā norāda padziļināta analīze, tad šie apgalvojumi vairāk ir spekulatīvi un tendenciozi. Pirmkārt, alkohola reibumā noslīkušo cilvēku īpatsvars no visiem noslīkušajiem ir aptuveni līdzvērtīgs pilnīgi visās valstīs – gan tajās, kurās noslīkušo skaits ir niecīgs, gan tajās, kurās tas ir tik liels kā Latvijā. Otrkārt, visos šajos gadījumos alkohols teju vienmēr tiek uzskatīts par nelaimes cēloni, lai gan nereti tas ir tikai viens no faktoriem, kurš, apvienojumā ar citiem, ir novedis pie nelaimes. Treškārt, alkohola lietošana Latvijā ir kopīga problēma ļoti daudzos un atšķirīgos nāves gadījumos.  Lai pilnvērtīgāk izprastu reālo situāciju, ir vērts veikt detalizētu analīzi.

Alkohola reibumā noslīkušo cilvēku procentuālais sastāvs ir līdzīgs visās valstīs – gan tajās, kurās noslīkušo skaits ir niecīgs, gan tajās, kurās tas ir rekordaugsts

Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā 2016. gadā bija 9,5 l uz cilvēku (11,3 l, rēķinot uz iedzīvotājiem virs 15 gadu vecuma), alkohola patēriņš ik gadu lēnām pieaug (2009. gadā 8,5 l). 2014.gadā veiktajā analīzē par “absolūtā alkohola patēriņu litros 28 ES valstīs uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju 2014.gadā vai tuvākajos gados” alkohola patēriņš Latvijā bija nedaudz mazāks – 10.2 l uz cilvēku. Salīdzinot šos datus ar pārējo ES valstu rādītājiem, redzams, ka Latvija atrodas pa vidu – 14. pozīcijā. Daudz lielāks alkohola patēriņš ir tādās valstīs kā Lietuva, Beļģija, Austrija, Horvātija, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Francija, Luksemburga un Īrija.

Pētījuma gaitā diemžēl nav izdevies iegūt datus par noslīkšanas gadījumu skaitu, kas saistīts ar alkohola patēriņu, par visām ES valstīm, taču ir iespējams salīdzināt absolūtā alkohola patēriņu litros katrā dalībvalstī ar noslīkušo skaitu uz 100 000 tajās. Protams, nevar vilkt paralēles starp alkohola lietošanas apjomu un noslīkušo skaitu valstī vai noslīkšanas gadījumu skaitu, kuros konstatēta alkohola klātbūtne, tomēr šāds grafiks spilgti atspoguļo to, ka alkohola lietošana pati par sevi nav šīs baisās statistikas iemesls. Latvijā noslīkušo lielais skaits sakņojas daudz fundamentālākās un sistemātiskākās problēmās. Vienlaikus gan nedrīkst noliegt – alkohola lietošana palielina noslīkšanas risku.

Pēc PVO datiem (pētījums no 2007.g.), ar alkohola lietošanu ir saistīti ~3,2% no visiem nāves gadījumiem ik gadu. Lielākā daļa šo nāves gadījumu ir dažādu traumu sekas. Latvijas griezumā ir pieejami statistikas dati no 2016.gada, kuri liecina, ka 8.1% no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar alkohola lietošanu. Trešdaļā no tiem nāves cēlonis bija tieši saistīts ar alkohola lietošanu (akūta alkohola intoksikācija, alkohola kaitējoši pārmērīga iedarbība vai atkarības sindroms, vai alkohola izraisītas aknu, kuņģa vai sirds slimības), 28% gadījumu bija saistīti ar alkohola reibumā notikušiem ārējiem nāves cēloņiem (SSK-10 kodi V01-Y89) – tajā skaitā kritieniem, noslīkšanu, saindēšanos ar alkoholu, ceļu satiksmes negadījumiem, uzbrukumu u.c.

SPKC savā ziņojumā “Novēršamo traumu izplatība Latvijā Ar alkohola lietošanu saistītie negadījumi” norāda, ka biežākais ārējais nāves cēlonis, kurš ir saistīts ar alkohola lietošanu, ir saindēšanās ar alkoholu. Otrs nozīmīgākais ar alkohola lietošanu saistītais nāves cēlonis ir slepkavības. Alkohola lietošana ir cieši saistīta ar vardarbību. Vidēji trešajā daļā nāves gadījumu mirušais ir bijis alkohola reibumā, bet 2015. gadā – pat 69%. No ārējiem nāves cēloņiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu, biežāk minam nosalšana (2014. un 2015.gadā – 60%, 2016.gadā – 39%), kā arī noslīkšana (2015.gadā – 59%, 2016.gadā 30%) un dūmu, uguns un liesmu iedarbe (2014. un 2015.gadā – 50%, 2016.gadā – 24%). Attiecībā uz transporta satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu redzams, ka pēdējo 10 gadu laikā bojā gājušo relatīvais skaits samazinājies teju divas reizes – 2008.gadā uz 100 000 iedzīvotāju satiksmes negadījumos bojā gāja 18.0 iedzīvotāju, bet 2016.gadā vairs tikai 9.8. Tomēr bojāgājušo, kuri bijuši alkohola reibumā, skaita dinamikai šādu tendenci nevar novērot. Kā skaidro SPKC, galvenais iemesls tam ir augstais alkoholu lietojušo īpatsvars starp negadījumos mirušajiem gājējiem: 2014. un 2015. gadā alkoholu bija lietojuši pat vairāk nekā puse no bojāgājušajiem gājējiem. Lai gan 2016. gadā ir reģistrēts viszemākais bojā gājušo riteņbraucēju skaits, 40% no tiem bijuši alkohola reibumā.

Pievēršoties noslīkušo skaitam, kas lietojuši alkoholu, redzams, ka pēdējo deviņu gadu laikā nedaudz vairāk kā trešdaļa noslīkšanas gadījumi ir bijuši saistīti ar alkohola lietošanu. Kā atsevišķi izņēmumi ir minami 2014. un 2015. gads, kad šis rādītājs sasniedzis teju 60%. SPKC savā ziņojumā norāda, ka “noslīkšanas rādītājus ietekmē meteoroloģiskie apstākļi – jo siltāka vasara, jo vairāk bojā gājušo”, kas atspoguļojas 2010.gada skaitļos, kad bija vissiltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un daļēji arī 2014.gada skaitļos, kad, neskatoties uz vēlo vasaras iestāšanos (jūnijs bija otrs vēsākais vasaras pirmais mēnesis 21. gadsimtā), sekoja ļoti silts jūlijs un augusts. Vienlaikus gan jānorāda, ka netipiski aukstajās vasarās noslīkušo skaits nav samazinājies. Te arī var piebilst to, ka līdzīgi kā pārējos gadījumos, lielākais vairums no noslīkušajiem alkohola reibumā ir tieši vīrieši.

Vērtējot šo grafiku un tajā atspoguļotos skaitļus, jāsecina, ka, izslēdzot ar alkohola lietošanu saistītos noslīkšanas gadījumus, statistikas rādītāji uz 100 000 iedzīvotājiem, joprojām būtu viens no augstākajiem visā ES un trīs reizes lielāks nekā vidēji ES. Grafikā redzams, ka 2016.gadā noslīkušo skaits, kuru nāve nav saistīta ar alkohola lietošanu, būtu 4.9 uz 100 000, kamēr ES vidējais rādītājs ir 1.70 noslīkušo uz 100 000.

Latvijā ar alkohola lietošanu nesaistīto letālas slīkšanas un noslīkšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3 reizes pārsniedz kopējo noslīkušo skaitu ES