Vispārējie dati par iedzīvotāju mirstību

Vēl viens būtisks aspekts, kas būtu jāapskata, ir bojā gājušo skaits dažādās vecuma grupās. SPKC savos pārskatos izdala trīs vecuma grupas – 0-14, 15-59 un 60+, kā arī apkopo statistiku par nepilngadīgo personu nāves cēloņiem. Analizējot bērnu vecumā līdz 14 gadiem ārējos nāves cēloņus, jāsecina, ka pēdējo 4 gadu laikā (2014.g.-2017.g.) izteikti ir dominējuši divi – transporta nelaimes gadījumi (33%) un noslīkšana un slīkšana (27%). Krietni retāk kā nāves cēlonis šajā vecumā ir reģistrētas citas situācijas ar elpošanas apdraudējumu (9%), kā arī pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei.

Latvijā ik gadu dzīvību zaudē ap 28 000 – 30 000 cilvēku un 5% gadījumu nāve ir saistīta ar ārējo cēloņu iedarbību. SPKC kopumā izdala 11 dažādus ārējus nāves cēloņus, no kuriem kā visizplatītākie ir minami tīšs paškaitējums (~21%), kritieni (~13%), saindēšanās ar alkoholu (~12%), transporta nelaimes gadījumi (~9%) un noslīkšana (~8%) un pārmērīga dabiska aukstuma iedarbe (~7%). Citi ārējie nāves cēloņi tiek fiksēti retāk.

Jāatzīmē, ka pēdējā desmitgadē visai konsekventi un stabili ir samazinājies bojā gājušo skaits vairumā no iepriekš uzskaitītajām nāves cēloņu grupām. Primāri jāizceļ vardarbībā bojā gājušo skaits, kas samazinājies par 48%, kā arī transporta nelaimes gadījumos bojā gājušo skaits, kas deviņu gadu laikā sarucis par 41%. Ievērojams mazāk gadījumos kā nāves cēlonis tiek fiksēts arī saindēšanās ar alkoholu (-39%) un tīšs paškaitējums (-32%). Diemžēl šādu pašu pozitīvu tendenci nevar novērot noslīkšanas un slīkšanas gadījumos – desmitgadē sarukums ir tikai par 14%, turklāt nāves gadījumu skaita dinamika ir visai nestabila.

Apskatot nepilngadīgo personu (0-17) ārējos nāves cēloņus 2016.gadā, redzams, ka piektā daļa nāves gadījumu bija saistīta ar ievainojumiem, saindēšanos un citām ārējās iedarbes sekām. No pārējiem ārējiem nāves cēloņiem biežāk izplatīti transporta nelaimes gadījumi (14%), pakļaušana dūmu, uguns un liesmu iedarbei (6%), citi pēkšņi draudi elpošanai (6%) un nejauša noslīkšana un slīkšana (6%), kā arī tīšs paškaitējums (6%). Salīdzinot šos datus ar nāves cēloņiem vecumā līdz 14 gadiem, redzams, ka pusaudžu vecumā personas biežāk iet bojā ievainojumu, saindēšanās un citu ārējo iedarbes seku rezultātā, kā arī transporta nelaimes gadījumu rezultātā.

Jaunākie SPKC dati par noslīkušo skaitu 2017.gadā liecina, ka pērn noslīkušo nepilngadīgo personu skaits absolūtajos skaitļos ir dubultojies – slīkstot un noslīkstot dzīvību ir zaudējuši 10 nepilngadīgie.

Vecuma kategorijā 15-59 gadi kā vadošais ārējais nāves cēlonis dominē tīšs paškaitējums. Tikmēr transporta nelaimes gadījumi un noslīkšana un slīkšana ir attiecīgi 2 un 4 biežāk fiksētais nāves cēlonis šajā vecuma grupā. Jāatzīmē, ka tīšs paškaitējums šajā vecuma grupā tiek fiksēts katrā ceturtajā nāves gadījumā un tas ir patiesi biedējošs skaitlis. Tikmēr katrs desmitais bojā gājušais dzīvību zaudējis noslīkšanas un slīkšanas dēļ. Šajā vecuma grupā tiek fiksēts arī lielākais bojā gājušo skaits pilnīgi visās kategorijās, t.s. starp noslīkušajiem.

Visbeidzot, vecuma grupā 60+ dominējošie ārējie nāves cēloņi ir kritieni (23%) un tīšs paškaitējums (21%), kas kopā veido teju pusi no visiem nāves gadījumiem. Relatīvi retāk cilvēki šajā vecumā dzīvību zaudē transporta nelaimes gadījumos (10%), pārmērīga augstuma iedarbes (9%) vai pakļaušanas dūmu, uguns un liesmu iedarbes rezultātā (9%). Noslīkšana un slīkšana šajā vecumā ir vien septītais biežāk konstatētais nāves cēlonis.

Apkopojot iegūtos datus secināms, ka noslīkšana un slīkšana ir starp vadošajiem ārējiem nāves cēloņiem visās vecuma grupās, bet īpaši satraucoša statistika ir tieši jaunākās sabiedrības daļā – tur noslīkšana un slīkšana pēdējos četros gados ir bijusi par pamatu katra ceturtā mazgadīgā nāvei. Tāpat ir jāatzīmē, ka noslīkšana un slīkšana ir viens no nedaudzajiem ārējās nāves cēloņiem, kurš laika gaitā nav īpaši sarucis. Salīdzinot ar transporta nelaimes gadījumos un tīša paškaitējuma rezultātā iestājušiem nāves gadījumiem, noslīkšanas un slīkšanas līkne ir nemainīgi augsta. Tas liecina par mazo aktivitāti preventīvo darbību īstenošanai, kas būtu vērstas uz situācijas uzlabošanu.