Ietekmes faktori

Plānojot cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanas stratēģiju, kā arī izstrādājot un īstenojot konkrētus preventīvos pasākumus, ir būtiski veikt visaptverošo un kvalitatīvu esošās situācijas, cēloņu un ietekmes faktoru analīzi un izvērtējumu. Tieši padziļināta riska faktoru analīze ir pamats tam, lai izveidotu mērķtiecīgu un efektīvu pasākumu kopumu situācijas uzlabošanai. Šīs analīzes ietvaros mēs esam balstījušies akadēmiskajā literatūrā atzītu autoru (Eleni Petridou un Alexandra Klimentopoulou, 2006) pieeju, kuri šos riska faktorus iedala trīs plašās kategorijās: sociāli demogrāfiskajos, vides un uzvedības riska faktoros.

Primāri šajā kategorijā uzreiz jāizceļ dzimums, ar nepārprotami tiešu skatu uz vīriešu dzimtes pārstāvjiem. Globāli, vīrieši slīkst divreiz vairāk nekā sievietes – tā piemēram, 2004.gadā vidējais noslīkušo skaits vīriešiem līdz 20 gadiem bija 9.0 uz 100 000, tikmēr sievietēm šajā vecumā – 5.2.

Daudzās attīstības valstīs noslīkst līdz pat 10 reizēm vairāk vīriešu nekā sievietes. Pētījumi liecina, ka vīrieši biežāk pārvērtē savas spējas un nenovērtē risku. Te par pamatu nenoliedzami ir vīrieša attieksme pret risku un riskantu uzvedību kā sociāli pieņemamu un pat nepieciešamu parādību. Tāpat vīriešiem ir vairāk raksturīga tendence pārvērtēt savas spējas un prasmes, tas arī attiecas uz peldētprasmēm un sevis saglabāšanas instinktiem. Vīriešu drosme un nespēja novērtēt savas spējas nereti noved pie traģiskām sekām arī gadījumos, kad tie steidz palīgā slīcējam – visbiežāk šādos gadījumos bojā iet abi divi.

Vecums ir vēl viens nozīmīgs riska faktors. To papildina arī reģionālās un ekonomiskās atšķirības. Daudzu attīstības valstu slīkšanas statistikas virsotnē ir pusmūža vecuma vīrieši savukārt zemi attīstītās valstīs šo virsotni dala 1-14 gadu veci bērni. Pasaules statistika liecina, ka visvairāk slīkšanas riskam ir pakļauti bērni vecumā no 1-4 gadiem, kā arī 5-9 gadus veci bērni. 2008.gadā Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF) savā ziņojumā norādījis, ka visā pasaulē uz 100 000 bērniem noslīkušo skaits bija 7.2. Savukārt PVO dati liecina, ka 50% no visiem noslīkušajiem ir vecumā līdz 25 gadiem. Tieši šajā vecuma grupā ir vērojama arī vislielākā atšķirība starp valstīm ar zemiem ienākumiem un attīstītajām valstīm – noslīkušo bērnu skaits uz katriem 100 000 ir 7.8 pret 1.2.

Tomēr, neskatoties uz šo ievērojamo statistisko plaisu, arī labklājīgās valstīs slīkšana ir viens no izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem bērniem no 0-6 gadu vecumam, kā arī vecumā līdz 17 gadiem. Tā piemēram, Somijā vadošā Drošības Izmeklējumu iestāde jeb Onnettomuustutkintakeskus, apkopojot letālus nelaimes gadījumus bērnu 0-17 gadu vidū laika periodā no 2009-2011 gadam, secināja, ka 17 no 199 šajā laika posmā traģiski bojāgājušajiem bērniem kā nāves cēlonis tika konstatēts “noslīkšana”, tādējādi ierindojot to starp otro visbiežāk sastopamo nāves cēloni. Līdzīgi novērojumi tiek veikti arī Zviedrijā, kur laika posmā no 1998.-2007. gadam tika reģistrēti 93 nāves gadījumi bērniem vecumā līdz 17 gadiem, no kuriem 60% bija zēni vecumā līdz 6 gadiem. Analizējot noslīkšanas cēloņus, zviedri secināja, ka zēni 0-17 gadu vecumā visbiežāk noslīkst citu personu klātbūtnē – spēlējoties ienirstot ūdenī vai tiekot parauti zem ūdens, kā arī mājas apstākļos, kad vecāki uz īsu brīdi novērsušies un atstājuši nepieskatītu savu atvasi.

Vēl viens sociāli demogrāfiskās grupas riska faktors ir etniskā piederība. Etniski visbiežāk noslīkšanas riskam ir pakļauti Āfrikas valstu iedzīvotāji, kur noslīkušo skaits uz 100 000 pārsniedz 8 cilvēkus. Tomēr jāņem vērā, ka šajā reģionā noslīkšana nav starp izplatītākajiem ārējiem nāves cēloņiem, jo tajā dominē virkne cita rakstura problēmas. Ļoti ievērojams noslīkušo skaita īpatsvars ir arī Dienvidaustrumu Āzijā, kur tas varētu pārsniegt pat 10 uz 100 000.

Interesanti, ka augsti attīstītās valstīs, kurās ir plaši izplatītas dažādas imigrantu kopienas, noslīkušo vidū 2-4 reizes vairāk ir tieši šo kopienu bērni salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem Piemēram, Zviedrijā, kur ir zems noslīkušo skaits (ap 1.0 uz 100 000) Vidējo Austrumu kopienu pārstāvji veido disproporcionāli lielu (11%) īpatsvaru noslīkušo vidū . Līdzīga statistika ir vērojama arī Somijā. Zviedru pētnieki par vienu no būtiskākajiem iemesliem min šīs etniskās grupas zemās peldētprasmes un zināšanu trūkumu par drošību uz ūdens. Šādi secinājumi Zviedrus pat ir noveduši pie domas, ka iespējams ir nepieciešama speciāla programma, kas strādātu ar bērniem no ne Eiropas valstīm.

Nosacīti kā sociāli demogrāfisko riska faktoru var uzskaitīt arī personas veselības stāvokli. Literatūrā ir sastopamas daudzas norādes par to, ka ievērojamu noslīkušo skaita daļu veido tādi nelaimes gadījumi, kuriem par iemeslu bijušas specifiskas, bet konkrētas veselības problēmas. Piemēram, dāņu pētnieki, apkopojot noslīkušo statistiku laika periodā no 2001-2009.gadam, secinājuši, ka noslīkšanas gadījumi visbiežāk ir saistāmi ar kardiovaskulārajām un plaušu slimībām, kā arī dažāda rakstura neiroloģiskajām slimībām.

Bērniem, kas slimo ar epilepsiju, pastāv 5-15 reizes augstāks noslīkšanas risks, nekā bērniem bez šāda veida medicīniskām kaitēm.

Arī zviedri ir atklājuši, ka 16% gadījumu noslīkušajiem jauniešiem vecumā līdz 17 gadiem ir bijušas dažādas medicīniska rakstura kaites (1998-2007). Turklāt – kā biežākā saslimšana ir minēta epilepsija (50% gadījumu). Cita starpā izplatītas ir bijušas arī dažādas iedzimtas un neiroloģiskas saslimšanas. Pastāv zinātnisks pieņēmums, ka bērnam, kurš cieš no epilepsijas ir 5-15 reizes augstāks noslīkšanas risks nekā veselīgam bērnam.

Kardiovaksulārās un plaušu saslimšanas kā viens no noslīkšanas cēloņiem pamatā ir raksturīgs vecāka gada gājuma cilvēkiem, savukārt neiroloģiskās saslimšanas nāvē ieved bērnus un jaunus pieaugušos. Uzreiz gan jāuzsver, ka tikai retos gadījumos ir iespējams runāt par nepārprotamu un acīmredzamu slimības ietekmi uz personas noslīkšanu. Vienlaikus – ne visi noslīkšanas gadījumi ir kvalificējami kā noslīkšana (piemēram – sirds trieka peldot).

Kā vides riska faktori primāri ir minami tādi faktori, kas saistīti ar ūdens pieejamību, tā atbilstību/piemērotību izvēlētajām aktivitātēm, kā arī kvalitāti. Turklāt jāuzsver, ka te ir jārunā ne vien par brīvdabas peldvietām un peldbaseiniem, bet arī mājās esošām vannām, piepūšamajiem peldbaseiniem, pirts baļļām, utt. Statistika liecina, ka visbiežāk slīkšanas incidenti notiek saldūdenī vai dzīvojamo māju peldbaseinos. Tomēr šī statistika ir ļoti atkarīga arī no konkrētā reģiona un cilvēku paradumiem, tradīcijām un attieksmi pret ūdens tilpnēm. Kā spilgtākais piemērs varētu tikt minēts Saūda Arābijā veiktais pētījums, kas atklāja, ka 55% gadījumu bērni vecumā līdz 5 gadiem noslīkst veļas vai tamlīdzīgos mazgāšanas traukos. Arī atvērtas akas ir kļuvušas par nozīmīgu risku.

Jānorāda, ka vides risku ietekme ir tiešā veidā saistīta arī ar personas vecumu un citiem sociāli demogrāfiskiem faktoriem – zīdaiņiem vislielākais risks noslīkt ir tieši vannās, spaiņos, tualetēs, veļas vai trauku mazgājamajās mašīnās. Bērni no zemāku sociālo slāņu ģimenēm tiek pakļauti noslīkšanai spaiņos vai veļas vannās, savukārt pusaudžiem ir lielāks risks noslīkt āra ūdens aktivitātēs, piemēram, upēs, ezeros vai dīķos, it sevišķi pēc sezonālām, spēcīgām lietusgāzēm.

Uzvedība kā viens no noslīkšanu veicinošiem faktoriem, iespējams, tiek pieminēts visbiežāk. Ar uzvedības riska faktoriem ir saprotami tādi uzvedības mehānismi, kas apdraud personas veselību un dzīvību. Šeit, protams, pirmkārt jāmin alkohols un citas apreibinošās vielas, kuras tiek lietotas atpūšoties pie ūdens pamatā attīstītās valstīs, kas kombinācijā ar pārgalvību, bravūrību un nevērīgu attieksmi pret drošības procedūru ievērošanu (drošības vestes, utt.), nereti noved pie letālām sekām.

Atbilstoši PVO aplēsēm alkohols 25-50% gadījumu ir bijis par būtiskāko iemeslu cilvēku nāvei noslīkstot. Alkohols ietekmē personas līdzsvaru, koordināciju, spriest spēju un spēju pieņemt izsvērtus lēmumus. Alkohols, protams, arī palielina hipotermiju. Zviedru pētnieki 2010.gadā, apkopojot datus par 1998-2007.gadu paziņoja ka 40% noslīkšanas gadījumos, kad bojā ir gājuši 13-17 gadus jauni jaunieši, upuri bijuši alkohola iespaidā. Protams, ka 3 no pieciem upuriem bija zēni. Līdzīgus rezultātus atspoguļoja arī Somijas pētnieku apkoptie statistikas dati – 3 no 5 gadījumu 2009-2011 gadā 13-17 gadus veciem bērniem upuris bija alkohola ietekmē.

Tomēr alkohols un bravūrība/pārgalvība nav vienīgie uzvedības riska faktori, kas veicina noslīkšanu. Tāpat te var minēt, ka noslīkšanas riskus palielina dažādu informatīvi preventīvo līdzekļu trūkums vai nespēja tos izprast, zināšanu un iemaņu trūkums, vienaldzīga attieksme, nolaidība vai pat slinkums. Vanna var būt bīstama pat ja tajā iepildīti daži centimetri ūdens, jo mazulis var paslīdēt un nebūt spējīgs sevi pacelt uz augšu, iegremdējoties ūdenī. Zīdaiņu vannas sēdekļi nevar nodrošināt pilnīgu aizsardzību, un tam nekad nevajadzētu aizstāt rūpīgu pieaugušā pārraudzību. Briesmas paslēptas arī aiz lielāka izmēra spaiņiem un veļasmašīnām, it īpaši tas attiecas uz ziņkārīgiem bērniem.

Citu ietekmīgu risku faktoru starpā ir nespēja nodrošināt ūdens barjeras, nedroša ūdens apgāde, pārpildītas vai slikti uzturētas laivas u.c. Šie riska faktori nereti ir sabiedrībai slikti izprotami un izpratne par ūdens drošību un ūdens drošības prakses nepieciešamību kopumā ir vāja. Tomēr, pāri visam PVO kā galvenos noslīkšanas riska faktorus min vājas peldētprasmes un zemas izpratnes līmeni par ūdens potenciālajām briesmām.

Visās vecuma grupās vīrieši ievērojami dominē noslīkušo statistikā. Tas ir vienlīdz patiesi visā pasaulē. Tas nenoliedzami saistīts arī ar vīriešu hobijiem -zveju un makšķerēšanu kā vasarā, tā arī ziemā.

Dānijas atbildīgās institūcijas ziņo, ka laika posmā no 2001.-2009. gadam noslīkuši 622 cilvēki, no kuriem 86% bija vīrieši un 68% vecāki par 45 gadiem. Alkohola klātbūtne tika konstatēta 25% gadījumu. 59% no visiem negadījumiem tika reģistrēti jūrā, 22% gadījumos tika iesaistīta laiva un dažāda veida atpūtas aktivitātes (makšķerēšana), 18% notika peldoties un 17% izbraucienos ar laivu jūrā. Līdzīgas tendences ir atrodamas arī Zviedrijas statistikā, kas apkopota no 1999-2015.gadam – noslīkušo vīriešu īpatsvars ik gadu sastāda 80%-90%. Vairums no tiem ir vīrieši vidējā vecumā vai vecāki. 2015.gadā no 122 noslīkušajiem, 62% bija vecāki par 50 gadiem, 42% – par 60 un 27% – vecāki par 70 gadiem. Vidējais vecums bija 49 gadi un 60% no negadījumiem notika bija jūnijā – augustā. Būtiskākā problēma – vairums no nelaiķiem nelietoja drošības vestes un bija lietojuši alkoholu.

2013.gadā Zviedrijā tikai viens no 10 upuriem bija lietojis drošības vesti, kamēr 6 no 10 bija alkohola ietekmē. Vēl viens būtisks faktors pieaugušo nāvei noslīkstot ir arī vājais fiziskais stāvoklis un zemās peldētprasmes, kā arī dažādas saslimšanas.

Drošības vestes vismazāk nēsā tieši vīrieši pēc vidējā vecuma. Drošības vestu lietojuma noteikšana par obligāti uzskatāmi apliecina savu nozīmi. Analizējot Austrālijas statistiku – piecu gadu periodā pēc jaunā likuma pieņemšanas, kas noteica obligātu drošības vestu lietošanu, noslīkušo laivotāju skaits bija 16, turpretī sešu gadu garumā pirms šī likuma noslīkušo skaits bija 59. Šim būtu jābūt pietiekamam argumentam, kāpēc šādas prasības būtu jāiekļauj visās valstīs.